RAPŠA AGROTEHNIKA
LINU AGROTEHNIKA
LINU UN RAPŠA KAITĒKĻI UN SLIMĪBA
LINU UN RAPŠA NOVĀKŠANA UN UZGLABĀŠANA
Rapsis ir garās dienas gaismu mīloši augi. Sabiezinātos sējumos augi ir mazākproduktīvi, ātrāk veldrējas un vairāk cieš ziemošanas laikā.
Rapsis ir izteikts mērenā klimata augs. Sēklas dīgst 2-3 grādu temperatūrā.
Latvijas klimatiskajos apstākļos rapsis pārziemo samērā labi, ja augi izveidojuši vismaz 8-10 rozetes lapas un sakņu kakla diametrs pārsniedz 8mm. Tas panākams, sēklas izsējot savlaicīgi un optimālā biezībā.
Normālu rapša augšanu un attīstību sējumā nosaka:
1)vides temperatūra,
2)šķirne,
3)dienas garums,
4)apgaismojums,
5)mēslojums,
6)ūdens nodrošinājums,
7)augu biezība.
Zelmenī labi nostiprinājies augs panes temperatūras pazeminājumu – 22 grādiem. Galvenie augu bojāejas iemesli ir:
1)pārliecīgs mitrums,
2)augsnes blīvums,
3)sējas laika neievērošana,
4)palielināta sējumu biezība,
5)nepietiekams mēslojums,
6)krasas diennakts temperatūras svārstības pēc sniega nokušanas.
Ražas veidošanai rapsis patērē salīdzinoši daudz ūdens. Atkarībā no audzēšanas apstākļiem transpirācijas koeficients sasniedz 500-700.
Augsnes izvēle. Izvēloties vietu rapša audzēšanai, jāņem vērā, ka augi ražas veidošanai patērē daudz ūdens, cieš no pārmērīga augsnes mitruma, nepanes blīvas un skābas augsnes.
Rapsis, tāpat kā kvieši, kartupeļi un kukurūza, labi aug iekultivētās minerālaugsnēs, kas satur humusu ne mazāk par 1,1%. Augsnes skābums nedrīkst būt zemāks par pH5,8, bet labāk, ja augsnes reakcija ir neitrāla vai tuvu tai (pH 6,0–7,5). Mazāk piemērotas ir smagas, noblīvētas māla
