1. Vispārīgs jēdziens par temperamentu.
Kad tiek runāts par temperamentu, ar to tiek domātas psiholoģiskās atšķirības starp cilvēkiem. Atšķirības pēc emociju intensitātes, stabilitātes, enerģijas un citiem dinamiskajiem procesiem, individuāli noturīgas psihiskās uzvedības. Tomēr arī mūsdienās „temperaments” ir strīdīgs jautājums un „neatrisināta problēma”. Lai arī cik atšķirīgas nebūtu mācības par temperamentiem, tomēr visi atzīst, ka temperaments ir bioloģiskais fundaments, uz kura pamata veidojas indivīds, kā sociāla būtne.
Temperaments atspoguļo uzvedības dinamiskos aspektus, iedzimta rakstura prioritāti, tādēļ temperamenta īpašības ir daudz noturīgākas un patstāvīgākas, salīdzinot tās ar citām psihiskajām cilvēka īpatnībām. Dažādas konkrēta cilvēka temperamenta īpatnības ne jau tāpat vien ir saskanīgas, tās ir likumsakarīgi saistītas viena ar otru, veidojot noteiktu struktūru.
Pie temperamenta īpašībām attiecas individuālās īpatnības, kas:
• Regulē psiholoģiskās darbības dinamiku kopumā;
• Raksturo noteiktu psiholoģisko procesu dinamikas īpatnības;
• Tām ir patstāvīgs un stabils raksturs, kas saglabājas cilvēkā visos tā attīstības posmos;
• Ir savstarpēji likumsakarīgi saistīti, kas raksturo konkrēta temperamenta tipu;
• Ir nodrošinātas ar kopīgu nervu sistēmu.
…
