Labdien cienijamās dāmas un kungi. Esmu ieradies, lai pastāstītu jums par pasaules vēsturē notikušā nelaimes gadījuma norisi un sekām. Kā arī par cilvēku bezatbildību, kas šādu katastrofu izraisīja. Runa būs par Černobiļas atomelektrostaciju, kuras darbība pilnībā tika pārtraukta četrpadsmit gadus pēc katastrofas. Izklausās nepatiesi, bet tiešām pēc šī atgadījuma Černobiļas AES turpināja darboties, līdz 2000. decembrim. Mēģināšu uzskatāmi parādīt, kāda informācija tika izplatīta 3-5 pēc avārijas un kāda ir patiesā informācija, kuru mēs varējām iegūt neilgi pēc “dzelzs priekškara” krišanas. Izklāstīšu jums faktus pēc kuru noklausīšanās jūs katrs pats varēsiet izdarīt secinājumus.
Ieskats vēsturē:
1)1986.gada 25. aprīlī vakarā Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā pieļāva vairākas kļūdas.
2)26. aprīlī pulksten 1.23 elektrotehniska eksperimenta laikā notika tvaika eksplozija, reaktors un daļa no ēkas tika sagrauta. Radioaktīvie materiāli, kas bija uzkrājušies reaktora kodolā, izkļuva apkārtējā vidē.
3)Līdz pulksten 5.00 ugunsdzēsēji bija apdzēsuši galvenās ugunsgrēka vietas. Neilgā laikā pēc avārijas augstā radiācija bija nogalinājusi 32 AES darbiniekus un ugunsdzēsējus. Nākamajās dienās vismaz 5000 tonnu materiālu (aptuveni 40t vielu, kas saturēja absorbējošos neitronus, 2400t svina, 1800t smilšu un māla, 600t dolomīta un citas vielas) no helikopteriem tika iemesti reaktora akā, lai iznīcinātu degošo grafītu un mazinātu radioaktīvo izplūdi.
4)Radioaktīvie putekļi nokļuva līdz Ziemeļeiropai, taču pašas smagākās sekas guva trīs bijušās PSRS republikas: Baltkrievija, Ukraina un Krievija, kur tika piesārņoti 160 tūkstoši kvadrātkilometri zemes. …
