Ievads- „Tev, pamatšķira...”!!!!Ievadā autors izsaka savas domas par pastāvošo valsts iekārtu Latvijas teritorijā. Rainis ir pārliecināts, ka pamatšķira- strādniecība ir pati svarīgākā tautas daļa, tā visu tur, tā visu var, tas sakrīt ar viņa politisko pārliecību. „Tu izej cilvēci un sauli gūt.”
1. nodaļa- Te sākas ritējums. Dzīves ritējums, kurš nav ikdienišķs, bet pilns sāpju, vientulības, pesimisms, bet tomēr eksistē arī „Baltas un laimīgas ainas-..” Ir jāsāk savs ritējums, lai izprastu sevi un pasauļu sev apkārt ir jāsaprot: „Viss nāk un iet, un zūd- un manis nau;” Citāts , kurš pilnībā raksturotu šo nodaļu:
”Top aizsaule ar dvēseli- prasmē dzīva;
Un, abām plūstot vienā būtībā,
Top laime miets un gals, un jaunais sākums. ”
Šī nodaļa ir kā visa dzejoļu krājuma „ieritināšana”.
Rasas vaiņags- Pagātnes, atmiņu vaiņags. Skumīgu pagātnes atmiņu vaiņags. Lai turpinātu ritēt ir jāgūst harmonija, ir „jātiek” pāri senajām sāpēm un pāri darījumiem. Ir jārod miers sevī, ir jārit prom no savas pagātnes.…