Sīka un smalka lugas analīze
Dzimis Dunavas Varslavānos muižu nomnieka ģimenē. Bērnība pagājusi Tadenavā, Randenē, Berķenelē, Vasiļovā, Jasmuižā (tēva nomātajās pusmuižās). Mācījies Vilkumiesta pansijā pie mācītāja O.Svensona, Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā. 1884.-1888.g. studējis Pēterburgas universitātē tieslietas. Pēc studijām strādājis Viļņas apgabaltiesā par sekretāru, Jelgavā — par advokāta palīgu. 1891.—1895.g. bijis laikraksta „Dienas lapa” redaktors, te iepazinies ar dzejnieci Aspaziju. Sākusies kopīgās dzīves gaita un Aspazijas pozitīvā ietekme uz Raiņa tapšanā. Pēc aiziešanas no laikraksta „Dienas lapa” Rainis strādājis Jelgavā notāra kantorī, kopā ar Aspaziju gadu pavadījis Berlīnē, 1897.g. sācis strādāt par advokātu Panevēžā. Šajā pašā gadā apcietināts kopā ar citiem jaunstrāvniekiem, salaulājies ar Aspaziju, devies nometinājumā uz Pleskavu un Slobodsku. 1903.g. Atgriezies Latvijā, iesaistījies Piektā gada revolūcijā. 1905.g. kopā ar Aspaziju emigrējis uz Šveici, dzīvojis Kastaņolā pie Lugāno ezera. 1920.g., ļaužu tūkstošu sagaidīti un sveikti, abi dzejnieki atgriezušies Latvijā. Kā sociāldemokrātu kandidāts Rainis ticis ievēlēts satversmes sapulcē, bijis Saeimas deputāts, 1920.g. piedalījies Dailes teātra dibināšanā, 1921.—1925.g. Bijis Nacionālā teātra direktors, 1926.—1928.g.—izglītības ministrs, arī LU goda biedrs. Šajos gados apmeklējis Šveici, Franciju, Itāliju, Austriju, Vāciju, Beļģiju, Poliju Norvēģiju, Zviedriju, Ēģipti, Palestīnu, Baltkrieviju.Galvenās problēmas lugā
Rainis šajā lugā ir pievērsis uzmanību lielām, globālām problēmām, kas skar visus pasaules iedzīvotājus un, kas ir aktuālas ne tikai kādā noteiktā laikā, bet arī mūsdienās. Rainis šajā lugā raksta par 13.gs. notikumiem, tomēr to rakstot viņš ir domājis arī par to laiku, kad viņš rakstīja, kad veidojās Latvijas valsts, un arī mūsdienās ir aktuālas problēmas, kas risinātas šajā lugā:
