Raiņa dzejoļu krājuma "Gals un sākums" analīze, piemēri

Dzejoļu krājuma “Gals un sākums” kompozīcija ir veidota tā, lai pakāpeniski atklātu cilvēka eksistences galveno iemeslu. Krājuma kompozicionālā uzbūve ir atšķirīga no citu krājumu uzbūves, jo, rakstot šo, Rainis nodaļas citu no citas izlēmis atdalīt ar dažādiem, iespējams viņa dzīvē svarīgu lomu spēlējošiem moto. Viņš vienā dzejolī atspoguļo dzīves ritmu un šī dzejoļa pantus liek par katras nodaļas moto. Ar dzejoļa “Es ritu” pantiem krājumā atdalītas desmit nodaļas.
Pārdomās un atmiņās par dzīvoto mūžu cilvēks iziet cauri “septiņšķērpu pasaulei”, septiņiem pārdzīvojumu un meklējumu lokiem. Tos simbolizē septiņi vaiņagi. Vaiņagu apsoguļošanai dzejnieks veido savdabīgas trīsrindes – “savieņu pantiņus”. Pirmā rinda – fons, kas ietver noteiktu krāsu un skaņu. Otrā rinda – paša vaiņaga raksturojums, izmantojot zīmīgus epitetus. Trešā rinda - dažādās variācijās atkārto domu: “Es ritu.”
Dzejoļu krājumu Rainis ieplānojis trijos ciklos, desmit tematiskās nodaļās.
Ar dzejoļu krājumu “Gals un sākums”, Raiņa lirikā sākas jauns posms – pirmajā vietā tagad ir filozofiskas atziņas, kā arī dzīves maiņa balstoties uz tām, viņam vairs nav svarīga vecā aizraušanās - sabiedriski politiskās norises, kuru dēļ daudz kas zaudēts, bet tikpat daudz arī iegūts. Netipiski agrīnajai lirikai var lasīt daudz vairāk ir mīlas lirikas.


“ATJĒGŠANA”
KAD SAPŅA UZMODOS, ES JUTOS RITOT,
KĀ PĒRĻAKRITĒJS PUTNIS SPĀRNUS SITOT,
- NU RITU.
“Atjēgšana” dzejoļu krājumā ir ievada cikls, kurā izteikta nepieciešamība meklēt savas eksistences galvenos iemeslus, kā piemēru var minēt dzejoli:
Cik sapņa uzmodos, cik darba trokšņa,
Tik sāpes jutu kā no dziļas vāts,
Ko rokā iegrauzusi dzelžu sprādze:
Tik dziņu jutu kā no zemes uguns,
Kas neiedegta deg kopš mūžiem sen.
…