Raiņa dzejoļa "Sena paziņa" analīze

Dzejoļa galvenais motīvs ir mīlestība. Īstas mīlestības gaidās liriskā varoņa sirdī un acīs jau sen ir iezīmējies mīlais ideāls tēls kur nu ir kuvis par realitāti un liekas sen pazīstams.
„Man liekas, ka es būtu
Sen tevi pazinis ”
Dzejolis rada pacilātu noskaņojumu, jo liriskais varonis sastapis cilvēku, kura viedolu un raksturu jau sen ir izlolojis savās domās.
„Sen zinu, kā tu staigā,
Kā galvu atmeti”
Dzejolis mudina lasītaju ticēt, jo, kaut ko ļoti vēloties, tas noteikti piepildīsies.

2. Liriskais „Es” šajā dzejolī ir pacilātā noskaņojumā, jo sastapis cilvēku, par kuru sen ir sapņojis. Viņa izveidotais mīlas ir tik reālistisks un dzīvs, ka tas šķiet ir jau kādreiz sastapts cilvēks.
„Un tomēr šķiet man, ka tevi
Sen, sen es pazinis,
Kaut pirmo reizi šodien
Es tevi redzējis.”…