Gandrīz jau pusotra gadsimta mūs šķir no Puškina.Bet viņa slava neizbāl.Katrai jaunai paaudzei viņa darbi ir brīnumaina jaunatklāsme!Tāpat kā īsti dārgakmeņi laika gaitā nezaudē ne savu spožumu ,ne vērtību –Puškina lieliskie daiļdarbi nezaudē pievilcību un poētisko iedarbību.
,, Ģēnija pieminekļus. ” Kā par Puškinu sacījusi mūsu Tautas rakstniece Anna Sakse , ,, nespēj sadrupināt laika gadsimti ,saule neizbālina viņa grāmatu lappusēs sakrātās domu un jūtu bagātības.Taisni otrādi ,tās uzsliesmo arvien jaunā spožumā.”
,, Puškins bija un mūžam būs mūsu priekšstatos lielākais dzejnieks,cīņā saucējs pret verdzību un tumsību ,jūsmīgs brīvības dziesminieks.Tādu – vēl drūmajos patvaldības gados – viņu iepazina Krievijas tauta.Tādu viņu iepazina,tādu iemīlēja arī latviešu tauta.
Latviešu valodā jau vairāk nekā pirms 100 gadiem radās pirmie Puškina dzejas tulkojumi.Laika gaitā laisti klajā neskaitāmi atsevišķi darbi un izlases,presē un grāmatās aplūkots izcilā dzejnieka dzīves un daiļrades ceļš.
Rainis,apcerēdams nemirstīgā krievu tautas ģēnija dzīves gājumu ,1898.gadā rakstīja : ,, Puškins bija ne vien liels dzejnieks,bet arī liels cilvēks,kurš grūtā cīņā visu mūšu centās pēc cilvēciskas pilnības...”…