Pusaudžu vecumposms ir ļoti sarežģīts periods. Kā uzsver E. Eriksons (E. Ericson), pusaudžu vecums kļūst par aizvien izteiktāku un labāk apzinātu posmu cilvēka dzīvē; dažās kultūrās atsevišķos periodos pusaudžu vecums kļūst gandrīz par dzīvesveidu starp bērnību un pieaugušā periodu. Pusaudži – aiz ziņkāres un dažkārt pat slimīgi – ir norūpējušies par to, kā viņus uztver apkārtējie, nevis kādi viņi patiešām jūtas; tāpat viņus satrauc arī jautājums, kā agrāk piekoptās lomas un prasmes saistās ar prototipiem, kurus modernā jaunatne uzskata par saviem ideāliem.
Pusaudžu vecums ir pārejas vecums starp bērnību un pieaugušo. Šajā vecumā tiek sasniegta intelektuālās attīstības visaugstākā pakāpe – formālās operācijas vai vārdisks loģisks intelekts. Notiek jūtu padziļināšanās un to objektu vispārināšana. Sāk veidoties pasaules vispārināts redzējums, kur jau darbojas diezgan abstrakti uzvedības vērtējuma kritēriji. Ar to ir saistīts pusaudžu maksimālisms. …