1.Kādi naudas attiecību veidi šodien tiek lietoti, kas tiem raksturīgs?
Savā attīstības gaitā un arī šobrīd cilvēce lieto 4 naudas attiecību veidus:
pārdošana – pirkšana. Cilvēku sabiedrības attīstības noteiktajā posmā radās privātīpašums un visiem priekšmetiem bija iespēja pārtapt precē, ko varēja samainīt. Sāka attīstīties preču apmaiņa, kas noteica nepieciešamību pēc vienotā vērtības mēra – naudas.
darba samaksas attiecības. Uzsākot preču ražošanu tālākai ražošanai, cilvēki sāka algot darbaspēku, kā rezultātā vieni pārdeva savu fizisko un morālo spēku, citi to pirka.
kredītattiecības. Sabiedrība pakāpeniski noslāņojās mantiski. Parādījās cilvēki, kuriem tika uzkrāts pietiekoši daudz naudas, bet tajā pašā laikā bija arī tādi, kuriem naudas trūka. Līdz ar to naudu sāka izmantot, lai varētu gūt peļņu. Kredītattiecības raksturoja kredītprocents, kā maksa par naudas izmantošanu.
finansu attiecības. Paplašinoties valsts funkcijām, radās nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem. Valsts sāk ievākt no pilsoņiem naudu piespiedu kārtā, jo nauda bija kļuvusi par noteicošo dažādos darījumos.
Pirmajiem 3 naudas attiecību veidiem ir raksturīgs ekvivalents, bet finansu attiecībām piemīt neekvivalenta raksturs, ja skatās no darījuma momenta.
2.Kas ir finanses? Kas bija noteicošais faktors finansu attiecību izveidošanā?
Finanses ir vēsturiska kategorija, kas radās preču naudas attiecību apstākļos, kad sāka attīstīties valsts funkcijas un vajadzības. Finanšu veidošanos noteica cilvēku sabiedriskās iekārtas izveidošanās valsts formā, tas ir, finanšu attiecības ir attīstītās civilizācijas produkts.
Jēdziena “finanses” izcelsme meklējama Senajā Romā no latīņu vārda – finis – beigas. Šo terminu lietoja, apzīmējot maksāšanas attiecības starp valsti un iedzīvotājiem.
Finanšu, kā ekonomiskās kategorijas būtība ir tā, ka finansēm piemīt naudas attiecību raksturs. Finanšu attiecību obligāts pastāvēšanas priekšnosacījums ir nauda. Finanšu attiecības radās kā valstī nepieciešamā nauda.
3.Kā jēdziens finanses šodien tiek traktēts?
Finanses ir naudas attiecību sistēma, kas ir saistīta ar naudas fondu veidošanos, pārdali un izmantošanu.
Savā attīstības gaitā jēdziens finanses ir ieguvis divas nozīmes un tās ir šaurākā (centralizētie naudas fondi, kuros tiek savākti līdzekļi valsts darbības sfērā. Pamatlicēji – franču pilsonības pārstāvji), un plašākā izpratnē (gan kā valsts darbības sfēra, gan arī kā naudas attiecības starp juridiskām personām, fiziskām personām un valsti). Angļu klasiskā skola.
Plašākā izpratnē finanses definē kā naudas attiecības, kas rodas naudas kustības procesā gan skaidras, gan bezskaidras naudas veidā, gan arī dažādu vērtspapīru formā, kuri uz noteiktu laiku aizstāj naudas līdzekļus. Tātad tas ir, ka finanses ir skaidra nauda, dažādi kredīti, un dažādas naudas saistības.
Finanses ir savdabīgs naudas attiecību veids, kura raksturīgākā iezīme ir tā, ka naudas līdzekļi tiek veidoti un izlietoti uz neatmaksājamības principa (izņemot – atmaksājamais valsts aizņēmums).
4.Kas ir valsts finanses? Kādas ir to funkcijas?
Valsts finanses ir naudas attiecību sistēma, kas saistīta ar valstij nepieciešamo naudas fondu veidošanu un izmantošanu, lai valsts varētu pildīt savas funkcijas.
Sākotnēji valsts finanses pildīja tikai fiskālo funkciju (valstij nepieciešamās naudas nodrošināšana nodokļu un nodevu veidā), taču valsts finanses veic arī visām finansēm raksturīgo līdzekļu pārdales funkciju (ar valsts finanšu palīdzību tiek veikta IKP un NI sadale un pārdale starp ražojošām un neražojošām, bet valstī svarīgām sfērām).
Valsts finansēm ir zināma loma ekonomisko pieauguma tempu uzturēšanā, un līdz ar to iezīmējas jauna valsts finansu funkcija – ekonomiku regulējošā funkcija, kas var būt gan stimulējoša, gan ierobežojoša.
Un ceturtā funkcija valstij nepieciešamās naudas fondu veidošanās procesā, ir kontroles funkcija (kontrole par dažādu nodokļu un nodevu maksāšanas pareizību un līdzekļu efektivitātes un mērķtiecīguma izlietojumu).
5.Ar kā starpniecību valsts finanses veic savas funkcijas? Kādā veidā?
Valsts finanses savas funkcijas veic ar valsts b/dž starpniecību.
Jebkurai darbībai valstī jānotiek b/dž interesēs. Jānodrošina naudas plūsma uz valsts kasi. Valsts finanses zināmā mērā var ietekmēt arī ekonomikas attīstību.
Mūsdienu ekonomisti pauž viedokli, ka jebkuras saimniecības sistēmas dialektika ir tāda, ka valsts finanses labvēlīgi ietekmējot valsts ekonomikas attīstību tomēr var radīt zināmas grūtības kā ekonomikas, tā arī sociālajā sfērā. Šo jautājumu efektīva risināšana vienmēr ir atkarīga no pareizi izstrādātas un īstenotas valsts finanšu politikas.
6.Kas ir valsts finansu politika? Kā tā tiek īstenota? Kas tai raksturīgs?
Ar finanšu politiku saprot praktiskus centienus vai pat veselu darbības programmu kā vislabāk iekārtot publisku finanšu saimniecību.
Finansu politika ir to valsts pasākumu kopums, kurus izmanto finansu resursu mobilizēšanai, to sadalei un izmantošanai ar mērķi nodrošināt valsts funkciju izpildi.
Finanšu politikas izstrādē un īstenošanā piedalās valsts likumdošanas orgāni un izpildorgāni. Finanšu politikas ietvaros tiek noteikta arī fiskālā politika – ekonomikas regulēšanas sistēma ar nodokļu izmaiņu un valsts izdevumu noteikšanas palīdzību. Fiskālā politika tiek īstenota tieši ar valsts b/dž starpniecību.
Finanšu politiku nosaka un īsteno dzīvi cilvēki, tāpēc tai vienmēr būs raksturīgs subjektīvisms.
Finansu politika pati par sevi nemēdz būt ne laba, ne slikta. Finanšu politiku novērtē atkarībā no tā, cik lielā mērā šī politika atbilst sabiedrības interesēm un veicina valstī izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Latvijā valsts finansu politikas galvenie virzieni tiek noteikti valdības deklarācijā (Valdības darbības programmā) ikgadējā valsts b/dž.…
