F. Aleksanders (Alexander, F., 1951 ) nonāca pie slēdziena, ka psihosomatiskās saslimšanas : esenciālā hipertencija, bronhiālā astma, neirodermīts, peptiskā čūla, čūlainās kolīts, reimatoīdais artrīts un tireotonsinoze, rodas kā psiho fizioloģisku izpausmju rezultāts un ir specifisks pie ilgstoša emocionāla sasprindzinājuma. ( 20;1 )
Pēc viņa uzskatiem būtiski ir šādi faktori:
Specifisks konflikts + ģenētiski, bioķīmiski un fizioloģiski faktori ( x- faktori );
Dzīves situācijas, uz kurām pacients ir sensibilizēts;
Emocijas, kas pavada šos konfliktus:
1apspiestas dusmas - noved pie izmaiņām sirds - asinsvadu sistēmā;
2neapmierināta vēlme pēc pieķeršanās - noved pie traucējumiem kuņģa - zarnu traktā;
3nepiekāpības pinas attiecības - noved pie slerozes;
4bailes - iedarbojas caur virsnierēm un nierēm, rada spazmas, konvulsijas;
5vainas izjūta - noved pie sirds muskuļu, plaušu, pleiras, diafragmas, aknas, kuņģa un liesas slimības;
6bailes + vainas izjūta + ekanomiskās problēmas - ietekmē krustu skriemeļus;
7bailes + ekonomiskās problēmas - ietekmē ķermeņa lejasdaļu no krustiem līdz kāju pirkstu galiem;
8spīvas, cietsirdīgas dusmas - noved pie žultsakmeņmiem;
9ļaunprātīgas dusmas - noved pie viegli konstatējamām vēža formām;
10iznīcinoš niknums - noved pie aizkuņģa dziedzera slimībām.…