Psihoseksuālās attīstības teorija

Freids ir viens no pirmajiem psihologiem, kas ir izstrādājis īpašu cilvēka psihiskās attīstības teoriju. Tā ieguva nosaukumu psihoseksuālās attīstības teorija. Šī teorija tika īsumā aplūkota vienīgajā Freida darbā, kas latviski izdots pirmskara Latvijā – ”Trīs apcerējumi par seksuālo teoriju”. Kāpēc psihoseksuālā attīstība? Tāpēc, ka Freids runā par seksuālā instinkta attīstību un to, kā seksuālais instinkts ietekmē cilvēka psihi. Freida izpratnē instinkts nozīmē mazliet kaut ko citu, nekā instinkta jēdziens nozīmē bioloģijā. Freids uzskatīja, īpaši, runājot par seksuālajiem instinktiem, ka to attīstība notiek bērnības gados un arī pusaudža vecumā. Instinktu attīstība notiek, mainoties erogēnajām zonām. Ar vārdiem ”erogēnā zona” Freids apzīmē to ķermeņa daļu, kas cilvēkam dod seksuālas baudas izjūtu, un Freids savos novērojumos un pētījumos nonāk pie secinājuma, ka šīs ķermeņa daļas, īpaši bērnībā, mainās, un mēs varam izsekot šai maiņai, tās likumsakarībām. [1]
Saskaņā ar Freida modeli psihes funkcijām nepieciešama enerģija, un ikvienā konkrētā brīdī cilvēkam piemīt noteikts šīs psihiskās enerģijas daudzums. Psihiskā enerģija ierosina rīcību un dod tai spēku; šīs enerģijas pamatā daļēji ir seksuālā jeb dzīvības dziņa, ko Freids nosauca par libido. Seksuālie un agresīvie instinkti tiecas gūt nekavējošu apmierinājumu, taču tos nav iespējams vienmēr apmierināt tieši, nenodarot ļaunumu vai nepiedzīvojot apmulsumu. …