Sociālais konstrukcionisms ir salīdzinoši jauns strāvojums psiholoģijā, kas, radās 20. gadsimta vidū. Tā pārstāvis ir ASV psihologs Kenets Gergens. Savu koncepciju viņš veidoja kā poziciju tradicionālajai psiholoģijai. Viņš norādīja, ka visas zināšanas ir sociāli konstruētas un nepretendē uz patiesību ārpus sociuma. Zināšanu veidošanās procesā ir jāņem vērā sociālās vides nozīme, jo indivīds konstruē zināšanas darbībā, sociālā un kulturas kontekstā, mijierarbojoties ar vidi. (Mārtinsone, Milzute,2015) Mūsdienās sociālais konstrukcionisms tiek kritizēts, norādot: gadījumā ja tiek pieņemts tajā valdošais postulāts, ka sociālās grupas konstruētās zināšanas ir patiesas tikai šīs grupas ietvaros, tas nozīmē akceptēt relatīvismu. Tā konteksts nepārtraukti mainās, objektīvās zināšanas vai patiesība neeksistē. (Smith, 2001)
Katra no piecām minētajām psiholoģijas pieejām iever vairākus strāvojumus un nenoliedzami ir bagātinājusi psiholoģijas izpētes lauku. Izvirzot ne vien atšķirīgas pētījumu problēmas, bet pat piedāvājot atšķirīgus pasaules un cilvēku aprakstu. (Mārtinsone, Milzute,2015) Mūsdienās tikai tāda teorija, kuru ir iespējams apstrīdēt, tiek uzskatīta par zinātnisku. (Popper, 1945)
…