Manas domas
Tā kā īpaši bieži nesaskaros ar psiholoģiju, tad, izlasot par geštaltpsiholoģiju un geštaltterapiju, tā mani ieienteresēja. Tāpēc sameklēju vēl informāciju par tām, lai uzzināt kaut ko vairāk.
Ļoti interesanti man likās tas, ka šis psiholoģijas virziens pēta apziņas struktūras, tēlus. Manuprāt, ir interesanti uzzināt vairāk par sevi, t.i., uzzināt ne tikai to, ko spēj fiziski, bet arī to, kas notiek apziņā. Dīvaini man likās tas, ka geštaltpsihologi apziņu it kā izprata kā vienu veselumu, kā veselu struktūru kopumu nevis sadalīja to vairākās daļās. Vieglāk un loģiskāk it kā būtu sadalīt to vairākās daļās un tad pētīt. Tā taču būtu vieglāk un visu varētu precīzāk izpētīt. Bet laikam jau tomēr kā vienotu veselumu, kopumu izpētīt un izprast ir vieglāk pēc geštaltpsihologu domām. Es varbūt tam nedaudz nepiekrītu, bet man liekas interesanti tas, ko viņi ir darījuši.
Visvairāk mani ieinteresēja geštalta mērķis – atjaunot cilvēka reālo un sociālo ķermeni, šo vārdu terapeitiskajā nozīmē. Manuprāt, cilvēkam ir ļoti svarīgi balstīties un vadīties pēc savām sajūtām, jūtām, emocijām. Tādejādi ir vieglāk izprast savu iekšējo pasauli, ir vieglāk dzīvot un baudīt dzīvi, jo tu spēj koncentrēties, un būt mierīgs pat tad, kad to ir grūti izdarīt. Uzskatu, ka sajūtas, jūtas un emocijas ir ļoti svarīgas, jo tās palīdz izpausties un saprast to, ko pats vēlas. Ja tev pašam nav īsti nekādas sajūtas, jūtas vai emocijas, tad tu nevari pats sevi izprast, izprast savu iekšējo pasauli. Tāpat ļoti svarīgi ir arī cilvēki, kuri tev ir blakus, kuri tev ir svarīgi un mīļi, jo viņi tevi atbalsta un palīdz. Arī konkurenti, kuri ir blakus ikdienā, ir svarīgi, lai atklātu savu unikalitāti. Salīdzinot sevi ar viņiem, vienmēr var atrast kaut kādas atšķirības, kuras padara sevi par īpašu. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, ka esi ar kaut ko atšķirīgs, ne lielā mērā, bet tomēr kaut kā. Katrs ar kaut ko atšķiras un tāpēc mēs esam tik dažādi un reizē unikāli.
…
