-
Psiholoģiskais portrets
Dotais raksturojums ir veidots, pamatojoties uz sarunām ar bērnu, viņa darbības novērojumiem mācību nodarbību, saskarsmē ar vienaudžiem un pieaugušajiem 2004./2005. mācību gadā. Kopā bijušas apmēram 35 novērojumu stundas un 3 stundas sarunai ar bērnu. Tika pētītas dažādas bērna psiholoģiskās īpatnības: emocionālās un gribas, intelektuālās darbības un uzvedības īpatnības saskarsmē ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Notika saruna ar bērna vecākiem – mammu un klases audzinātāju.
Īss atstāstījums sarunai ar vecākiem
Intervijas laikā kontakts ar vecākiem labs un saruna notiek visai atklāti. Otto mamma neslēpj bažas par to, ka puisēns ne labprāt apmeklē skolu un bieži vien viņš no rīta atrod visādas nodarbes un kavē pirmo stundu. Pie tam nav svarīgi, kas tā par stundu. Zēnam nevēlēšanās radās pēc nepilna mēneša, kad viņš sāka apmeklēt skolu. Agrāk zēns pat sapņojis par skolu, bet jau no pirmās dienas viņam neesot bijis kontakts ar klases biedriem. Vienīgais, kas bērnu stimulēja ir tas, ka viņš daudz zināja un varēja pielietot savas zināšanas. Tomēr pirmās klases slodze viņam bija nepietiekama un interesi viņš atguva tikai tad , kad sāka apmeklēt mūzikas skolu. Mamma bija satraukta par sava puisīša spēju adaptēties sabiedrībā. …
OTTO PSIHOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS. Bērna vārds, uzvārds: JURIS Vecums gados: 7 gadi Bērnu iestādes nosaukums: Rīgas X. vidusskola Dotais raksturojums ir veidots, pamatojoties uz sarunām ar bērnu, viņa darbības novērojumiem mācību nodarbību, saskarsmē ar vienaudžiem un pieaugušajiem 2004./2005. mācību gadā. Kopā bijušas apmēram 35 novērojumu stundas un 3 stundas sarunai ar bērnu. Tika pētītas dažādas bērna psiholoģiskās īpatnības: emocionālās un gribas, intelektuālās darbības un uzvedības īpatnības saskarsmē ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Notika saruna ar bērna vecākiem – mammu un klases audzinātāju. Īss atstāstījums sarunai ar vecākiem Intervijas laikā kontakts ar vecākiem labs un saruna notiek visai atklāti. Otto mamma neslēpj bažas par to, ka puisēns ne labprāt apmeklē skolu un bieži vien viņš no rīta atrod visādas nodarbes un kavē pirmo stundu. Pie tam nav svarīgi, kas tā par stundu. Zēnam nevēlēšanās radās pēc nepilna mēneša, kad viņš sāka apmeklēt skolu. Agrāk zēns pat sapņojis par skolu, bet jau no pirmās dienas viņam neesot bijis kontakts ar klases biedriem. Vienīgais, kas bērnu stimulēja ir tas, ka viņš daudz zināja un varēja pielietot savas zināšanas. Tomēr pirmās klases slodze viņam bija nepietiekama un interesi viņš atguva tikai tad , kad sāka apmeklēt mūzikas skolu. Mamma bija satraukta par sava puisīša spēju adaptēties sabiedrībā. Bērna emocionālās un gribas īpatnības. Bērna emocionālās un gribas sfēras pētīšanā tika izmantotas J. Švancara metodikas modifikācijas, 1. un 2. variants, sociālo emociju pētīšanas metodikas modifikācija, L. Reguša metodikas modifikācija. Zēns savos pārdzīvojumos ir emocionāli jūtīgs. Tomēr šīs izpausmes nav pārāk spilgti saskatāmas uzvedības izpausmēs, par to vienīgi liecina novēršoties no “pāridarītāja” un vēlākā laikā pārrunājot kādus negatīvus momentus, piemēram, viņš tika apsmiets par savu lēnīgumu, puika atzīstas, ka bija juties slikti. Savas dusmas neizrāda , taču netika novērots, ka puisēns būtu ļaunatminīgs. Vispār no malas skatoties varētu likties, ka Otto nemaz nedusmojas, viņš biežāk visas savas negatīvās emocijas patur sevī. Novēršanās no nepatīkamā vai apdraudošā viņam ir visai raksturīga iezīme.
- Holistiskā pieeja latviešu valodas mācīšanas metodikā
- Klases audzinātāja pasākuma scenārijs
- Psiholoģiskais portrets
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vienas personas pētījums ar testa palīdzību
Konspekts augstskolai4
-
Psiholoģiskais klimats: ko padotie gaida no vadītāja?
Konspekts augstskolai1
-
Pusaudžu psiholoģiskais raksturojums
Konspekts augstskolai6
-
Psiholoģiskais atbalsts krīzes situācijā
Konspekts augstskolai2
-
Maijas Tabakas daiļdarbu psiholoģija
Konspekts augstskolai8