Džeims Cattell- 19.gs otrā puse 20.gs. sākums. Viņš piedāvāja pirmos 50 intelekta testus. 1890.g. iznāca grāmata “Intelekta mērījumi un testi”. 1896.g. Amerikā radīja nacionālo komiteju testu standartizāciju. Rezultātā tika noteiktas testu izpildes statistiskās normas. Pēc šiem standartiem atļāva izmantot pie personāla atlases. Attiecīgi pēc cilvēku rezultātiem viņi lēma vai to pieņemt vai nē. Viņš bija viens no pirmajiem organizāciju konsultantiem vai organizāciju psihologiem.
Munstenbeng Hjuga- 19.gs. beigas- 20.gs. sākums. Specializējās uz personāla atlases testiem. Viņš bija viens no nogurdināmības efekta pētniekiem. Viņš pētīja darba racionalizācijas jautājumus un reklāmas apstrādi. Viņš bija tāds cilvēks, kurš secināja, ka jārada vajadzība pēc preces ar reklāmas palīdzību. Eksplotē kādu citu vajadzību- reklāmā.
Alfrēds Binets (Francija)- 19.gs beigas – 20.gs sākums. 1896 g. Francijas izglītības ministrija pasūtīja testu bērnu intelekta izmērīšanai. Pēc tam apmēram 7 gadu laikā tika veikti bērnu intelekta pētījumi, lai radītu šos testu. Tests satur 5 uzdevumus priekš katra vecuma. Ar šiem uzdevumiem spēja tikt galā 80% bērnu. Pēc spējas tikt galā ar šiem uzdevumiem tika noteikta bērna garīgais vecums. Šis tests tika pārdots uz Ameriku un tika standartizēts. Francijā šo testu sauc par Intelektuālā attīstības metriskā skala un Amerikā par Stenforda Binē testu (Stenford-Binet). Amerikā tika izgudrots intelektuālā koificienta jēdziens (IQ). To dalīšanas rezultātu dalīja ar 100 un dēvēja par IQ. Ar laiku sāka izmantot statistiskās intelekta normas.…
