Analīzes laikā notiek šo jūtu izpēte. Klients pamazām apzinas savas jūtas, kas ar viņu notiek un apzinas savu psihisko stāvokli. Jūtas parasti ir saistītas ar kādu sev tuvu cilvēku, bet protams tas ir atkarīgs arī no cilvēka problemas. Bet parasti tās arī ir socialās problēmas.Tieši jūtu pārnešana jeb transference ir psihoanalīzes kā terapijas pamatā.
Blakus jūtu pārnešanai jeb transferencei darbojas arī tads jēdziens kā kontrtransference, jo arī terapeits ir tikai cilvēks un jūtu pārnešana tāpat notiek no terapeita puses.Viens no svarīgākajiem principiem ir tas, ka terapeitam ir jāprot analizēt savas jūtas un jāprot saskatīt kontrtransfrenci, savu jūtu pārnešanu. Tas galvenokart attiecas uz to, ka gan ārsts, gan pacients var sākt izjust jūtas pret otru cilvēku. Piemēram kliente var sakt izjust kautko pret savu ārtsu kas ļoti var traucēt terapijas procesā.
Viens no svarīgakajiem nosacījumiem lai cilvēks pats varētu vadīt psihoanalīzi, cilvēkam pašam ir jāizjūt tā uz savas ādas un pašam ir šī analīze jāiziet. Bieži vien vnekārši analītiķis var neizprast pacientu un pat nedziļināties. Varbūt pat, ka saruna iet raiti, bet patiesība ir tāda, ka analītiķis vairāk runā nevis par pacienta problēmām bet gan par savām un sajauc to visu vienā veselumā. Psihoanlatīķis nedrīkst piedēvēt savas problēmas citam cilvēkam. Tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem. …
