Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība
Pasaulē 10 līdz 20% bērnu un pusaudžu ir psihiski un uzvedības traucējumi. Neatpazīti un neārstēti šie stāvokļi būtiski ietekmē bērnu attīstību, viņu panākumus mācībās un potenciālu turpmākai produktīvai un piepildītai dzīvei. Lielākajai daļai no psihiskajiem traucējumiem bērniem ir pieejamas drošas un efektīvas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un tālāko prognozi, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir tos laicīgi atpazīt un ārstēt. (4)
Kādi psihiski traucējumi var skart bērnus un pusaudžus?
Psihiski traucējumi var sākties jebkurā vecumā, bet katram vecuma posmam ir raksturīgi savi biežākie traucējumi. Pirmsskolas vecumam raksturīgie traucējumi ir attīstības aizture, tai skaitā valodas attīstības aizture, garīgā atpalicība, bērnības autisms (attīstības traucējumi, kas pamatā skar sociālās un komunikācijas spējas), uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (stāvoklis, kuram raksturīga bērna nespēja noturēt uzmanību, hiperaktivitāte un impulsīva uzvedība). Skolas vecumam visraksturīgākie traucējumi ir mācīšanās traucējumi, raustes, uzvedības traucējumi, neirotiski traucējumi - obsesīvi kompulsīvi traucējumi, funkcionālā enurēze, šķiršanās trauksme, fobiska trauksmainība, sociālā trauksme, brāļu/māsu sacensība. Savukārt pusaudžu vecumam raksturīgi ir ēšanas traucējumi, depresija un ar to saistīti pašnāvības mēģinājumi, uzvedības traucējumi, vielu atkarības. Pusaudžu vecumā arī sākas lielākā daļa no pieaugušo psihiskajiem traucējumiem - kā bipolāri afektīvi traucējumi, šizofrēnija, personības traucējumi un citi. (4)
Kādas ir psihisko traucējumu pazīmes bērniem?
Psihisko traucējumu pazīmes mainās atkarībā no vecuma un traucējumu veida, bet dažas no biežākajām pazīmēm ir bērna attīstības aizture salīdzinājumā ar vienaudžiem, pēkšņas sekmju izmaiņas, piemēram, pasliktināšanās, neskatoties uz ieguldītajām pūlēm, nespēja tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, izmaiņas ēšanas un miega paradumos, bieža sūdzēšanās par fiziskiem simptomiem (galvas, vēdera vai citām sāpēm), alkohola vai narkotisku vielu lietošana, pastiprinātas bažas par lieko svaru, bieži dusmu uzplūdi, autoritātes noliegšana, zagšana, skolas neapmeklēšana, klaiņošana, interešu zudums, sociāla izolēšanās, pastiprināta raizēšanās, trauksme, hiperaktivitāte, agresīva uzvedība, pastāvīgi nomākts garastāvoklis, domas par pašnāvību, sevis savainošana. (4)
…
