Valoda:
Romāna fragmentā lietotā valoda ir labi saprotama, netiek lietoti sarežģīti svešvārdi vai termini. Fragmentā izlasāmi daudzi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, kas ļoti veiksmīgi ieved lasītāju stāstā un bagātina attēlotos notikumus. Metaforas – pats būris, kas apzīmē apkārt esošā spiedienu, ierobežošanu, „tu savilki cietā mezglā manu dvēseli”. Fragmentā sastopami arī epiteti - „mežs skatās aklām acīm”, „dzelzs zarnas”, „kā pīslis izvējošu cauri stieņiem”. Autors ļauj lasītājam iztēloties situāciju sīkāk, izmantodams personifikācijas - „būris gaida agoniju”, „būris viņu vēro”. Ir izlasāmi arī salīdzinājumi – „zila debess kā pasaules aukslējas”, „manas domas kā putni”, „būris kā nemitīgas zobu sāpes”, kas padziļināti un tēlaini apraksta fragmentā notiekošo un fragmenta varoņus.
Tēmas aktualitāte:
Alberta Bela romāna „Būris” fragments, manuprāt, ir ļoti aktuāls, jo mūsdienu sabiedrība dzīvo „būrī”, kuru izveidojusi pati sabiedrība, pārvalde, pastāvošā politiskā iekārta – vara, vai katrs cilvēks pats sev. Izlasot fragmentu, top ļoti skaidrs autora vēstījums – mums arvien vajag atgriezties pie paša sākuma – tur, kur nebija uzlikto standartu, ierasto situāciju, tur, kur mēs paši esam spējīgi veidot trafaretus, pēc kuriem vadīties, ne dzīvot. Mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešams vēl un vēl atgādināt par primāro un svarīgāko ikdienā – garīgo, tuvo un nevis mantiskos sīkumus, kas padara mūsu dzīvi ērtāku, mūs pašus apskaužamākus.
…
