Sēklaugi
Kailsēkļi
Kailsēkļiem nav ziedu. Gan dzimumšūnas, gan sēklas tiem veidojas čiekuros. Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas veidojas atsevišķos čiekuros. Vīrišķos čiekurus veido putekšņu sastati, nobrieduši putekšņi satur vīrišķās dzimumšūnas – spermijus. Ar vēja palīdzību vīrišķie putekšņi nonāk uz sievišķajiem čiekuriem, kuros uz sēklzvīņu iekšējās virsmas ir attīstījušies sēklaizmetņi ar sievišķajām dzimumšūnām – olšūnām. Pēc apputeksnēšanās vīrišķie čiekuri atmirst, bet sievišķie čiekuri attīstās un tajos nobriest sēklas.
Priedes, egles ir vienmājas augi jeb vienmājnieki. Tiem uz viena auga viedojas gan vīrišķie, gan sievišķie čiekuri.
Pēc sievišķā čiekura apputeksnēšanās paiet apm. 14 mēneši līdz notiek apaugļošanās. Tā notiek nākamā gada vasarā, bet rudenī sēklu čiekuros jau ir nobriedušas sēklas un pārkoksnējušās sēklzvīņas. Sēklas izsējas nākamā gada aprīlī/maijā – tā tad 2 gadus pēc apputeksnēšanās un gadu pēc apaugļošanās. Sēklām ir lidspārni un tās izplata vējš. Sēkla nonāk augsnē un sāk veidoties jaunais augs.
Kadiķi, īves ir divmāju augi jeb divmājnieki. Sievišķie un vīrišķie čiekuri tiem veidojas uz atsevišķiem augiem. Tiem veidojas sulīgas, kopā saaugušas sēklzvīņas, kuras sauc par čiekurogām.
Latvijā savvaļā ir sastopamas 4 skujkoku sugas: parastā priede, parastā egle, parastais kadiķis jeb paeglis un parastā īve. Bet ir arī introducētie (ievestie) kailsēkļi – lapegles, tūjas, sudrabegles, cipreses, kalnu priedes.
Visizplatītākā ir parastā priede, pēc tam parastā egle.
Vairumam kailsēkļu ir adatveida lapas (skujas), ko klāj bieza vaska kārta, kura samazina iztvaikošanu.
Parastā īve ir sastopama galvenokārt tikai Slīteres nacionālajā parkā, ir aizsargājama un visas tās daļas, izņemot sarkano sēklsedzi, ir indīgas.
…