4. Sistēma krīzes periodā.
4.1. Ekonomisko ciklu daļa, kas veido ekonomiskās stagnācijas beigu posmu.
4.2. Krīze ir situācija ekonomikā, kad iepriekšējais mehānisms vairs nefunkcionē pilnīgi un ekonomiskā sistēma tiek grauta.
4.3. Krīzes cēloņi meklējami iekšējā sistēmā, tas ir rezultāts dažām pretrunām, kas valda sistēmā.
4.3.1. Ārējo robežu paplašināšana, bet tas ir process, kas ir nepieciešams arī ekonomikas attīstībai.
4.3.2. Pasaules efektīvā pieprasījuma paplašināšana.
4.4. Visu ekonomisko procesu cikliem var piemērot savu logaritmu.
4.5. Nokļūšana krīzes situācijā vēl nenozīmē kapitālisma beigas. Tieši otrādi. Tā ir jauna iespēja attīstīties.
4.6. Krīzes ir garš, lēns, sarežģīts process.
Krīzes visefektīvāk var pārvarēt ar “vēso, lēnā skrējiena” stratēģiju. Tās nevar izplānot, taš pašas dod cilvēkiem iespēju izpausties un attīstīties.
5. Varbūtības.
Pastāv 3 dažādas loģiskas pieejas, kas nosaka, ka krīze pati spēj sevi no tās izvest.
5.1. Sociālisma loģika.
5.2. Kundzības (dominēšanas) loģika.
“Mums jāmaina viss ar nosacījumu, ka viss paliks nemainīgs,” Il Gattopardo.
5.3. Civilizācijas projekta loģika.
…