Viss ir savstarpēji saistīts. Ne vienmēr ikdienas darbā apzināmies neredzamo kopsakaru starp sevi un citiem – iestādi, valsti, kolēģiem, starp lēmumu rīkoties tā vai citādi un tā sekām, kas skar citus cilvēkus, viņu labsajūtu un vajadzības. Mēs pārredzam tuvāko apkārtni, kuras centrs ir „es’’, ne vienmēr saredzot saistību līnijas, kas vieno centru gan ar citiem kolēģiem, apmeklētājiem, gan ar valsti kopumā. Veseluma meklējumos varētu iet vēl tālāk – uz cilvēci.
Profesionālā ētika norāda uz dažiem ikdienas darbā mazāk pamanāmiem saistību veidiem, ļauj tos apzināties un iesaka pilnīgāku rīcības modeli, kas ļautu savienot lielāku labumu citiem ar spilgtāku pašapliecinājumu. Tās ir parādības, no kurām lielā mērā ir atkarīga mūsu darba un dzīves jēga.
Profesionālā ētika ir vispārējās ētikas paveids, kurā iezīmētās profesionālās lomas saistības. Protams, nav viegli nošķirt, kur beidzas personiskā dzīve un īpašības un kur sākas profesijas saistības. Tās, savstarpēji ietekmēdamās, vijās cauri viena otrai. Turklāt ne vienmēr ir tā, ka labs cilvēks vienlaikus ir labs profesionālis. Dažam neveiksmes personiskajā dzīvē kompensē veiksmes un panākumus darbā. Tomēr pastāv atšķirības starp formālo, kas izpaužas profesionālā nopietnībā, un neformāli personisko, kas reizēm konkrētās situācijās veiksmīgi papildina profesionālo lēmumu, reizēm traucē tā pieņemšanu.
Profesionālā ētika atgādina un aizstāv tās vērtības un normas, kas veicina valsts īpašuma un prestiža neaizskaramību un vienlaikus kalpo par kalpo par darbinieka personības attīstības nosacījumu, uzturot viņa pašcieņu un pašvērtību, kura pamatojas uz atbildību, pastāvību, pienākumu. Ētikas aspekts atgādina un ļauj aptvert iespējas novērtēt sekas, kas saistās ar valsts un personības labklājības mazināšanu. Ētika neaizliedz, ētika attur no nesaprātīgas rīcības un ļauj saskatīt svarīgākās situācijas, kurās sveša īpašuma pieejamība vai karjeras tieksmes, ja tās neskar paškontrole un pašierobežojumi, var kaitēt citiem, valstij un pašam sev.…
