Kā apgalvo G. Svence savā darbā “Pieaugušo psiholoģija” (2003), uzsākot profesionālās karjeras ceļu, sievietēm darbs ne vienmēr nozīmē to pašu ko vīriešiem.1 Tikai daļa sieviešu izvēlas tradicionālo vīriešu nepārtrauktās aizņemtības ar darbu modeli. Pārsvarā sievietes izlemj vai nu radīt bērnus pēc tam, kad ir sasniegušas noteiktus panākumus savā profesionālajā darbībā, vai arī agrīnajā pieaugušo vecumā velta sevi tikai rūpēm par ģimeni un sāk strādāt ārpus mājas tikai tad, kad jaunākais bērns uzsāk skolas gaitas. Tātad sievietes biežāk nekā vīrieši izvēlas vai ir spiestas apvienot darba dzīvi ar ģimenes dzīvi. Tomēr neskaitāmu pētījumu rezultāti un statistika rāda, ka mūsdienās notiekošo sociālekonomisko pārmaiņu dēļ sievietes arvien vairāk izvēlas tieši darbu, nevis ģimeni kā savas dzīves piepildījumu.
C. Hakima (Catherine Hakim) skaidro, ka galvenās pārmaiņas pasaules sociālajā un ekonomiskajā situācijā, kas ietekmējušas sieviešu lielāku iesaistīšanos darba tirgū, ir kontracepcijas revolūcija, dzimumu vienlīdzības revolūcija, “balto apkaklīšu” un servisa darbu izplatība un darbaspēka pārstrukturācija.2 Jāpiebilst, ka visas šīs pārmaiņas ir savstarpēji neatkarīgas, ir attīstījušās dažādos tempos dažādās sabiedrībās un tās ne vienmēr ir novērojamas vienlaikus, tomēr lielākajā daļā pasaules valstu šīs pārmaiņas notikušas 21. gs. sākumā.…