Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Priekšlaicīgu dzemdību cēloņi un priekšlaicīgi dzimušu bē...-
Priekšlaicīgu dzemdību cēloņi un priekšlaicīgi dzimušu bērnu funkcionālo sistēmu īpatnības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
Priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības no 22. līdz pilnai 37. grūtniecības nedēļai, tas ir, līdz 259. dienai. Kā liecina statistikas dati, ar katru gadu to skaits Latvijā un pasaulē palielinās. Priekšlaicīgas dzemdības ir viens no perinatālās mirstības cēloņiem, rada uztraukumus mātei un problēmas bērnam, tādēļ ir ļoti svarīgi laikus novērst tās ierosinošus faktorus un apzināties, kādi veselības traucējumi var būt bērnam, kas dzimis neiznēsāts, lai spētu sniegt pilnvērtīgu aprūpi jaundzimušajam | 2 | |
Saturs | 3 | |
Faktori, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības | 13 | |
Cēloņi, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības var būt gan augļa problēmas, gan mātes | 13 | |
Augļa problēmas, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības | 13 | |
1)Daudzaugļu grūtniecība | 13 | |
2)Augļa patoloģija | 13 | |
3)Nepareiza augļa guļa | 13 | |
4)Hromosomu aberācijas | 13 | |
Daudzaugļu grūtniecība | 13 | |
Daudzaugļu grūtniecība ir grūtniecība ar diviem vai vairāk augļiem. Jo lielāks skaits augļu, jo lielāks risks, ka dzemdības būs priekšlaicīgas. Dvīņu gadījumā katras otrās dzemdības sākas pirms 37. nedēļas. Bērniem ir samazināts svars un var būt orgānu attīstības traucējumi | 13 | |
Augļa patoloģija | 13 | |
Priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt palielināts augļa ūdens. Kā arī jebkuras bērna patoloģijas var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, piemēram, spina bifida | 13 | |
Nepareiza augļa guļa | 13 | |
Viens no iemesliem, kāpēc ir izveidojusies nepareiza augļa guļa var būt īsa nabas saite, kas var radīt arī priekšlaicīgu placentas atslāņošanos un izraisīt priekšlaicīgas dzemdības | 13 | |
Nepareizas augļa guļa, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības ir šķērsguļa, guļa, kad bērna sēžamvieta atrodas pret dzemdību kanālu, kājas izstieptas pievilktas pie galvas vai saliektas pie vēdera, kā arī, kad bērna kājas atrodas pretī dzemdes kakla iekšējais atverei- šādā gadījumā nabas saite var ieslīdēt dzemdes kakla iekšējā atverē un bērnam var rasties asins apgādes traucējumi | 13 | |
Hromosomu aberācijas | 13 | |
Bērniem, kuru hromosomās notikušas aberācijas, risks dzimt priekšlaicīgās dzemdībās ir palielināts | 13 | |
Grūtniecības problēmas, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības | 14 | |
1)Latenti noritošās infekcijas, sevišķi infekcijas, kas iet caur placentu | 14 | |
2)Ģenitālā trakta infekcijas | 14 | |
3)Somatiskās hroniskās slimības | 14 | |
4)Somatoforma veģetatīvā distonija | 14 | |
5)Anēmija | 14 | |
6)Placentas faktori | 14 | |
7)Sievietes dzimumorgānu infantilisms vai attīstības traucējumi | 14 | |
8)Imunoloģiskā mātes un bērna nesaderība | 14 | |
9)Endokrīnās saslimšanas | 14 | |
10)Vairāki iepriekšējie medicīniskie aborti | 14 | |
11) Hromosomu aberācijas | 14 | |
12) Kaitīgie ieradumi | 14 | |
13) Sociālekonomiskie faktori | 14 | |
14)Vecums | 14 | |
15)Reproduktīvā anamnēze | 14 | |
Latenti noritošās infekcijas | 14 | |
Ģenitālā trakta infekcijas | 14 | |
Pie tām pieder arī infekcijas augļa ūdenī un infekcijas, kas skar amniju un horiju, iekļūstot deciduālajā slānī. Visbiežāk priekšlaicīgas dzemdības izraisa β- hemolītiskias streptokoks, tādejādi par priekšlaicīgu dzemdību cēloni var kļūt Neisseria gonorhoeae, Chlamydia trachomatis, Trichomonas vaginalis, Treponema pallidum, bakteriālā vaginoze | 14 | |
Somatiskās hroniskās slimības | 14 | |
Pie tām pieder hroniska hipertensija, sistēmiskā sarkanā vilkēde, restriktīvas plaušu slimības, hipertiriodisms, pirms grūtniecības cukura diabēts, sirds slimības, astma, grūtniecības cukura diabēts, pirms grūtniecības nieru disfunkcijas. Šīs slimības būtiski samazina placentas spēju laist cauri skābekli un barības vielas, tā radot traucējumus augļa attīstībā, kā arī var izraisīt hipertensiju, šķidrumu aizturi organismā, albumīnūriju un tas savukārt palielina risku priekšlaicīgām dzemdībām. Arī akūtas, smagas traumas mātei var radīt šoku, kas savukārt izraisa placentas atraušanos no dzemdes sieniņas un ir iemesls priekšlaicīgām dzemdībām | 14 | |
Veģetatīvā distonija | 14 | |
Veģetatīva distonija jeb veģetatīva disfunkcija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukt prātā. Bet simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums. Veģetatīvā nervu sistēma ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze. Visas šīs parādības atstāj negatīvu iespaidu uz esošo grūtniecību, tā palielinot risku priekšlaicīgām dzemdībām, jo grūtniecība ir paaugstināta prasība sievietes organismam, tas var saasināt veģetatīvo distoniju | 14 | |
Anēmija | 15 | |
Grūtniecības laikā fizioloģiski pieaug dzelzs patēriņš, jo mātes asins tilpums palielinās par apmēram 35%, bet augļa, placentas un citu mātes audu augšana II un III grūtniecības trimestrī palielina dzelzs patēriņu trīs reizes. I un II grūtniecības trimestrī dzelzs deficīta anēmija palielina priekšlaicīgu dzemdību risku divas reizes, bet iespēju, ka jaundzimušais būs ar mazu masu trīs reizes | 15 | |
Placentas faktori | 15 | |
Priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt tādi placentas faktori, kā placentas priekšguļa, priekšlaicīga placentas atslāņošanās, destruktīvas placentas pārmaiņas, placentas anomālijas | 15 | |
Placentas priekšguļai izšķir divus tipus. Placenta praevia- placenta pārklāj dzemdes kakla iekšējo atveri un Placenta praevia marginalis- ja placenta ir tuvāk par 2cm dzemdes kakla iekšējai atverei. Tā var radīt bojājumus gan auglim, gan mātei jo var sākties smagas asiņošanas. Ja placenta pārklāj dzemdes kakla atveri, jāveic ķeizargrieziens, bet sānu placentai iespējamas arī vaginālās dzemdības | 15 | |
Priekšlaicīga placentas atslāņošanās savukārt var izraisīt smagu iekšējo asiņošanu, dzemdes kontrakcijas, bērnam var veidoties acidoze, cerebrālā parēze, hipoksija | 15 | |
Sievietes dzimumorgānu infantilisms vai attīstības traucējumi | 15 | |
Priekšlaicīgas dzemdības 3-15% gadījumu var izraisīt dzemdes patoloģijas, pie kurām pieder vienraga dzemde, divragu dzemde, seglveida dzemde, dzemde ar starpsienu, kā arī dzemdes mioma. Šīs pataloģijas var būt traucējošas augļa attīstībai un tādejādi izraisīt priekšlaicīgas dzemdības | 15 | |
Ja sievieti ir vāji attīstīta, maza dzemde vai olnīcas, priekšlaicīgu dzemdību iespēja ir paaugstināta | 15 | |
Imunoloģiskā mātes un bērna asiņu nesaderība | 15 | |
Ja auglis ir rēzus pozitīvs, bet māte rēzus negatīva, nonākot augļa asinīm mātes asinsritē, tiek izstrādātas specifiskas antivielas, kas caur placentu nonākot auglī, izraisa tā eritrocītu sabrukšanu, rezultātā mazulim var veidoties tūska, tikt bojātas aknas un liesa, veidoties dzelte, mazasinība, jo bērna organismā ir izdalījies bilirubīns. Tas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, vai pat augļa bojāeju, sevišķi bīstami, ja šī ir sievietes otrā grūtniecība, kad bērna Rēzus faktors nesakrīt ar mātes, jo antivielas tādā gadījumā tiek ražotas vēl lielākā daudzumā un ātrāk, tā samazinot augļa izdzīvotspēju vēl vairāk | 15 | |
Nesaderība var veidoties arī, ja mātes asins grupa ir 0, bet auglim tā ir citādāka. Šajā gadījumā mātes asins plazmā ir antivielas, kas izraisa augļa eritrocītu sabrukšanu. Ja mātei ir jebkura cita asins grupa, bet auglim ar māti asins grupas nesakrīt, tas nerada problēmas | 15 | |
Endokrīnās saslimšanas | 16 | |
Normāls hormonu līmenis mātes asinīs nodrošina pareizu bērna attīstību. Priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt hormonu svārstības sievietes organismā. Piemēram, ja mātei ir konstatēts mezgls vairogdziedzerī, kuram būtu nepieciešama operācija, to nedrīkst veikt grūtniecības III trimestrī, jo tas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, jo vairogdziedzerim ir svarīga loma nodrošinot normālu augļa attīstību. Priekšlaicīgu dzemdību risku palielina hipofīzes darbības traucējumi. Samazināts progesterona līmenis var radīt priekšlaicīgu dzemdes kakla atvērumu, kas var būt par iemeslu dzemdībām pirms laika. Smagas sekas uz grūtniecību var atstāt arī cukura diabēts | 16 | |
Hromosomu aberācijas | 16 | |
Mātēm, kurām ir hromosomu aberācijas pieaug risks, ka būs priekšlaicīgas dzemdības | 16 | |
Kaitīgie ieradumi | 16 | |
Smēķēšana priekšlaicīgu dzemdību risku palielina trīs reizes, bet narkotiku lietošana pat četras reizes | 16 | |
Smēķēšanas laikā uzņemtais nikotīns un oglekļa monoksīds kavē placentas augšanu, sašaurinātie asinsvadi kavē pilnvērtīgu skābekļa piegādi auglim, bērns var dzimt pirms laika ar samazinātu ķermeņa svaru, CNS traucējumiem, vai pat iet bojā, palielināts risks spontānam abortam. Tādas pašas problēmas rada arī pasīvā smēķēšana | 16 | |
Priekšlaicīgas dzemdības vai nedzīvu bērnu piedzimšana novērojama sievietēm, kuras lieto amfetamīnu, sintētiskās narkotikas, kokaīnu, heroīnu un citas narkotiskas vielas | 16 | |
Arī alkohols atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz augli, paaugstinot priekšlaicīgu dzemdību iespējamību un augļa attīstības traucējumu rašanos | 16 | |
Sociālekonomiskie faktori | 16 | |
Priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt stress, nelabvēlīgi sociālie apstākļi, kaitīgi vides apstākļi- radiācija, vibrācija, palielināts troksnis, grūtniecēm, kurām darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās, priekšlaicīgu dzemdību risks ir palielināts | 16 | |
Vecums | 16 | |
Priekšlaicīgas dzemdības biežāk novēro pusaudzēm, kuras ir jaunāks par 18 gadiem un sievietēm, kuru vecums pārsniedz 40 gadus. Vecākām sievietēm pieaug arī iespējamība, ka bērnam būs kāda no hromosomu aberācijām, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības | 16 | |
Reproduktīvā anamnēze | 16 | |
Problēmas, pirms laika dzimušiem bērniem | 17 | |
Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem problēmas var tikt konstatētas dažādās organisma sistēmās | 17 | |
Āda | 17 | |
Āda ir svarīga barjera starp bērnu un apkārtējo vidi. Tā nodrošina pareizu šķidrumu balansu, regulē temperatūru un pasargā no infekcijām. Auglim piedzimstot grūtniecības 22.-25. nedēļā tā āda nespēj veikt pilnvērtīgi savas funkcijas- ir viegli ievainojama, tai pieskaroties, ļauj bīstami svārstīties šķidrumu balansam pirmās dienas pēc dzimšanas, nepasargā jaundzimušo no infekcijām, jo tā ir vāji keratinizēta, tā nenodrošinot pilnīgu barjeru ar ārējo vidi. Tā rezultātā jaundzimušā organismā var iekļūt baktērijas, vīrusi un citi slimību izraisītāji, bet tā kā jaundzimušajam imūnā sistēma ir vāji attīstīta, var sākties infekcija | 17 | |
Nieres | 17 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem tās ir samazināta izmēra, nenobriedušas, tāpēc ir samazināta kamoliņu filtrācija, kā arī kanāliņu koncentrācijas spēja, nav pilnīgi attīstījušies proksimālie kanāliņiem, tie nereaģē uz antidiurētisko hormonu | 17 | |
Iznēsātiem bērniem pēc viena mēneša parādās urīna daudzuma diennakts svārstības, bet bērniem, kas pirms dzimšanas svēruši mazāk par 1500g līdz 3 mēnešiem un bērniem, kuru svars bijis 1500g līdz 2 mēnešiem novērojama monotonā diurēze | 17 | |
Virsnieres | 17 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem serdes daļa ir funkcionāli ir nenobriedusi un līdz ar to kateholamīnu sintēze ir samazināta. Fetālā garoza aizņem 80%, vēlāk tā deģenerējas. Virsnieres spēj sintezēt visu kortikosteroīdu vajadzīgo daudzumu | 17 | |
Sirds- asinsvadu sistēma | 17 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem var veidoties dažādās sirds- asinsvadu sistēmas problēmas. Kā zināms, auglim mātes organismā asinis kļūst arteriālas placentā un plaušas nedarbojas, asinis no tām aizvada Ductus arteriosus, kas pēc dzimšanas slēdzas. Pirms laikā dzimušajiem bērniem šis vads var nenoslēgties, kā rezultātā tiek samazinātā asiņu plūsma uz dzīvībai nepieciešamiem orgāniem, kā, piemēram, nierēm un gremošanas traktam. Tā palikšana vaļā palielina risku, ka attīstīsies intravetrikulārā hemorāģija | 17 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem tiek konstatē asins vadu hipotensija. Bradikardija un īslaicīga elpošanas apstāšanās ir parasta parādība pirms laika dzimušajiem bērniem, kam nav pilnībā attīstījusies kardiorespiratorā sistēma | 17 | |
Hematoloģiskā sistēma | 17 | |
Hematopoēze jaundzimušajam noris kaula smadzenēs. Augļa asins šūnas atšķiras ar to, ka eritrocītos esošais augļa hemoglobīns spēj vairāk piesaistīt skābekli, kas ir svarīgi intrauterīnajā gāzu apmaiņā. Visizplatītākie hematoloģiskie traucējumi pirms laika dzimušajiem bērniem ir priekšlaicīgi dzimušo anēmija un traucēta asinsrade apmēram 6 līdz 12 nedēļas pēc piedzimšanas. Anēmijas rašanās faktori ir dažādi- mazā eritrocītu izdzīvošanas spēja, pārāk zema spēja pretoties tai un eritrocītu daudzuma palielināšanas nepieciešamība sakarā ar augšanu | 17 | |
Gremošanas sistēma | 18 | |
Tā nodrošina ēdiena uzņemšanu un pārstrādāšanu, kā arī endokrīnu funkciju un imunitātes nodrošināšanu. Pilnībā tā ir noformēta 20. grūtniecības nedēļā. Attīstības pēdējās 15 nedēļās notiek zarnu garuma dubultošanās. Pēc dzimšanas gremošanas traktu kolonizē baktērijas, kas atvieglina barības pārstrādi. Pirms laika dzimušajiem bērniem ir problēmas ar barības vielu sagremošanu, jo daudzas specializētas šūnas nav pilnībā funkcionējošas. Tādēļ ēdiena nepieņemšana ir visbiežāk sastopamais traucējums pirms laika dzimušajiem bērniem. To pastiprina arī mazā izmēra kuņģis. Šī parādība var negatīvi ietekmēt elpošanas sistēmu, jo mazuļi vēl nespēj pasargāt elpvadu brīdī, kad notiek vemšana. Kuņģa sulas ir nedaudz, vāji skāba, sālsskābe ir ļoti maz gan pirms, gan pēc ēšanas (pilnu laiku iznēsātiem bērniem sālsskābes daudzums palielinās pēc ēšanas). Gremošanas sistēma nepiegādā pietiekamā daudzumā uzturvielu augšanai un attīstībai | 18 | |
Zarnu sieniņas ir ļoti plānas un trauslas, rezultātā lielāks asins spiediens uz tām (palielināta asiņu straume, skābekļa trūkums, kas izraisa vazodilatāciju) ir traumējošs. Pēc ēšanas zarnām tiek piegādāts lielāks asiņu daudzums, spiediens uz zarnu sieniņām palielinās (var veidoties mikroplīsumi), rezultātā tās viegli iespējams šķērsot asinīs esošajiem mikroorganismiem, infekciju izraisītājiem. Arī gram-negatīvās baktērijas, kas kolonizē jaundzimušā gremošanas traktu izdala toksīnus, kas var izraisīt smagu zarnu saslimšanu vai pat bērna nāvi | 18 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem ir palielināts risks saslimt ar nekrotisko enterokolītu. Tā izpausmes ir hipotensija, karsts vēders, problēmas ar ēdiena pārstrādāšanu un citiem sepsei līdzīgiem simptomiem. Visbiežāk tas sastopams bērniem, kas pēc piedzimšanas svēruši mazāk par 1500 gramiem. Zarnu trakta infekcija var viegli izraisīt peritonītu un sepsi | 18 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem aizkuņģa dziedzera sulā fermentu koncentrācija ir samazināta, bet aknas sintezē piecas reizes mazāk žultsskābju nekā normā. Hepatocītos ir pavājināta glukuroniltransferāze. Novēro arī protombrīna deficītu, kas savukārt ietekmē asins reci | 18 | |
Elpošanas sistēma | 18 | |
Plaušu attīstība sākas 3. attīstības nedēļā, bērnam piedzimstot tās ir funkcionēt spējīgas, bet pilnīga to nobriešana notiek līdz pat 8 gadu vecumam palielinoties alveolu skaitam | 18 | |
Bērnam piedzimstot pēc 28.-30. attīstības nedēļas, tām ir nenobriedušas alveolas, elastīgo šķiedru trūkums, tā rezultātā, bērnam ir elpas trūkums, apneja. Surfaktants pilnībā ir izveidojies 35. attīstības nedēļā, tādēļ priekšlaicīgi dzimušiem bērniem ir novērojams tā trūkums. Auglim ir izteikta plaušu asinsvadu rezistence, kas mazinās, ja plaušas tiek pareizi iestieptas, bet tā kā pirms laika dzimušajiem bērniem ir samazināts daudzums surfaktanta, asinsvadu pretestība nemazinās. Arteriolās tad saglabājas spazmas, plaušās ir hipoperfūzija gaisam uz asinsriti, mazajā asinsrites lokā palielināts spiediens, kas savukārt traucē normāli pārkārtoties sirds-asiņu plūsmai. Šī iemesla dēļ var palikt nenoslēgta Foramen ovale vai Ductus arteriosus. Tā kā ir atelektāzes hipoperfūzija, rodas hipoksija, hiperkapnija, acidoze, kas veicina surfaktanta noārdi, jo neiznēsātiem bērniem, tas ir mazā daudzumā un nestabils. Tālāk palielinās plaušu kapilāru caurlaidība, alveolās nokļūst plazmas komponenti, sevišķi fibrīns un tas veido hialīnas membrānas alveolās, kas vēl vairāk pasliktina perfūziju un padara tās neelastīgas | 18 | |
Respiratorais distresa sindroms | 19 | |
Tas tiek konstatēts apmēram 80 procentiem bērnu, kas dzimuši pirms 27. grūtniecības nedēļas un ir saistīts ar surfaktantu trūkumu. Retāk tas sastopams bērniem, kas dzimuši 33.- 36. grūtniecības nedēļas laikā. Bērniem ar šo sindromu elpošana sagādā palielinātu piepūli, zīdaiņa ādas krāsa ir bāla, elpošana ir paātrināta, to var pavadīt rukšķoša skaņa. Sakarā ar to, ka plaušas ir cietas, to kustībām nepieciešams liels spiediens, rezultātā var rasties apneja, hipoksija, alveolu plīsums, kas rada gaisa noplūdi. Šo respiratoro distresu var izraisīt arī augļa šķidrums, kas atrodas plaušās pēc dzimšanas, tomēr šajā gadījumā to novērš lielais limfātisko kapilāru skaits plaušās, kas uzsūc šķidrumu | 19 | |
Bronhopulmonālā displāsija un hroniskā plaušu slimība | 19 | |
Hroniskā plaušu slimība var attīstīties pēc respiratorā distresa sindroma, un pirms laika dzimušajiem bērniem to dēvē arī par bronhupulmonālo displāsiju. Tā attīstās, ja elpošanas ceļos vai alveolās ir iekaisums, sieniņu bojājumi, rētas. Visi iepriekšminētie sindromi var parādīties, jo plaušas nav pilnībā nobriedušas, piemēram, bērniem, kas ir iznēsāti mazāk nekā 28- 30 nedēļas, plaušu audi ir ļoti trausli un viegli ievainojami, tiek traucēta gaisa cirkulācija plaušās, audi var plīst un plaušas piepildīties ar gļotām vai citiem šķidrumiem, kas turpmāk traucēs plaušu augšanu un attīstību. Šiem zīdaiņiem ir arī lielāks risks saslimt ar elpošanas sincitiālo vīrusu. Ja zīdainis ir pārslimojis bronhopulmonālo displāsiju, tā ietekmē arī viņa turpmāko dzīvi- bērns ir vairāk jūtīgs uz pasīvās smēķēšanas ietekmi, lielāka iespējamība saslimt ar astmu, pastāvīgas augšas problēmas un traucējumi nervu sistēmas attīstībā | 19 | |
Elpošanas apstāšanās | 19 | |
Komplikācija pirms laika dzimušajiem bērniem, kas izpaužas kā elpošanas apstāšanas pat līdz 20 sekundēm un reizēm var izpausties arī bradikardija. Galvenais iemesls šiem traucējumiem ir nepilnīgi attīstījusies elpošanas kontrole, dažreiz pirms laika dzimušajiem zīdaiņiem ir kavējošā elpošanas apstāšanās, kuras rodas, jo tiek kavēta gaisa plūsma pa elpošanas ceļiem | 19 | |
Centrālā nervu sistēma | 19 | |
Nervu sistēmas attīstība sākas 18. dienā veidojoties nervu plātnītei un turpinās pat pēc bērna dzimšanas. Bojājumi centrālajā nervu sistēmā var veidoties auglim atrodoties dzemdē attīstības laikā, dzemdību laikā, gan augšanas periodā, pārciešot nervu sistēmu ietekmējošu slimību piemēram, cerebrālo trieku | 19 | |
Pirms laika dzimušajiem bērniem dzemdību laikā pārejot no placentas asinsrites uz ārpusdzemdes asinsriti ir palielināts risks traumēt balto vielu un augsti vaskularizēto germinālo matriksu, kas ir viegli ievainojams šajā laikā. Šo problēmu var paasināt tas, ka pirms laika dzimušajiem zīdaiņiem ir sarežģījumi ar asins plūsmas autoregulāciju, zīdainim ir išēmija, hipoksija vai iekaisums. Visbiežāk sastopami CNS bojājumu simptomi ir intraventriukulārā un intraparenhimālā hemorāģija (asiņošana smadzenēs), baltās vielas bojājumi | 19 | |
Germinālā matriksa bojājumi | 19 | |
Tie sākas ar asiņošanu germinālajā matriksā zem laterālā ventrikuļa. No 2. trimestra līdz 3. trimestrim subependimālais germinālais matrikss veido „balstu” kortikālajiem neironiem un glijas šūnām, kas migrē uz smadzeņu garozas slāņiem. Tam ir izteikts kapilāru tīkls, un asiņu plūsma ventrikulā nodrošina tā paplašināšanos. Jo mazāks ir jaundzimušā vecums un svars, jo lielāks risks, ka bērnam būs germinālā matriksa asiņošana. Faktori, kas sekmē intraventriukulāro asiņosšanu ir hipertensija, hipotensija, hiperosmoliritātē, vājā asins plūsmas autoregulācija, nevienmērīgā asins recēšana, svārstīgais asins spiediens, kā arī asinsvadu endotēlija bojājums, ko radījuši skābekļa brīvie radikāļi. Germinālā matriksa asiņošana traucē venozo atteci, kā rezultātā smadzenēs rodas venozais infarkts. Ja intraventrikulārā hemorāģija ir sevišķi smaga, tā var atstāt iespaidu uz ventrikulu paplašināšanos, palielināt intrakraniālo spiedienu un izraisīt hidroencefāliju, radot traucējumus smadzeņu šķidruma plūsmā. Ja jaundzimušajam novēro ventrikulu paplašināšanās traucējumus, venozo infarktu vai pēc hemorāģijas attīstījušos hidroencefāliju, pastāv lielāks risks, ka jaundzimušajam būs nervu sistēmas attīstības bojājumi, kā, ja jaundzimušajam ir tikai germinālā vai subependimālā matriksa bojājumi. Šīs problēmas visbiežāk novērojams jaundzimušajiem, kas dzimuši grūtniecības 7. mēnesī | 20 | |
Baltās vielas bojājumi un periventriukulārā leikomalācija | 20 | |
Periventikulārā leikomalācija visbiežāk ir sastopama zīdaiņiem, kas ir jaunāki par 32. grūtniecības nedēļu un tā ir baltās smadzeņu vielas bojājums. Tā ir išēmisks bojājums smadzeņu baltajā vielā pirms laika dzimušajiem bērniem. To izraisīt var išēmisks ievainojums periventrikulārajā apvidū smadzeņu attīstības laikā vai mātes/ augļa iekaisuma reakciju izdalītie citokīni. Periventrikulārā leikomalācija var būt arī išēmijas, hipotensijas, šķidruma tūskas, asiņošanas smadzenēs vai vāji attīstītās asins plūsmas autoregulācijas dēļ, kā arī nekrotiskā koagulācija smadzeņu artērijās, tādejādi krītoties asiņu plūsmai, tiek negatīvi ietekmēta baltā viela, kas izraisa problēmas lejupejošajos kortikospinālajos traktos, redzes un dzirdes ceļos. Ja brīvo radikāļu daudzums organismā ir palielināts, tie var traucēt oligodendrocītu attīstību, kas savukārt ietekmē periventrikulārās leikomalācijas patoģenēzi | 20 | |
Mātes infekcijas, placentas iekaisumi, vaskulītis, horijamnionītis un citokīni arī spēj izraisīt periventrikulāro leikomalāciju | 20 | |
Dzirdes sistēma | 20 | |
Dzirdes sistēma sāk attīstīties 6. nedēļas beigās un ir izveidojusies 20. nedēļā. Bet skaņas auglis var sākt dzirdēt tikai 28.-30. nedēļā, kad notikusi rekanalizācija. Tomēr bērna dzirde nav perfekta, jo dzirdes kauliņu locītavu pilnīga formēšanās beidzas tikai pirmajā, otrajā mēnesī pēc dzimšanas. Dzirdes sistēmas iedzimtas problēmas izraisa bērna ietekmēšana dzemdē- infekcijas, brieduma trūkums, asfiksija, toksiska ārstēšana, paaugstināts bilirubīna daudzums asinīs. Ja bērnam pēc dzemdībām ir bijusi mākslīgā elpināšana, tam ir palielināts risks saslimt ar vidusauss iekaisumu. Ja bērns ir iznēsāts mazāk kā divdesmit piecas vai divdesmit sešas nedēļas, tam var būt nepieciešams dzirdes palīgaparāts. Ja bērnam ir bilaterāls dzirdes traucējums, tas var būtiski ietekmēt bērna valodas attīstību. Jo ātrāk bērnam tiek novērsti dzirdes traucējumi, jo lielāka iespēja, ka bērna valoda attīstīsies normāli | 20 | |
Vizuālā sistēma | 20 | |
Redzes sistēmas attīstība sākas 3. nedēļā, acs ābols ir pilnībā noformējies 22.- 25. attīstības nedēļā, izzudusi iridopapillārā membrāna. Zīdaiņi, kas iznēsāti pilnu laiku, spēj redzēt formu, atšķirt krāsas un to fokusa attālums ir apmēram 20 cm, tuvākus un tālākus priekšmetus tie redz izplūdušus. Vizuālā sistēma spēj funkcionēt samērā agri- bērni, kas dzimuši 23.- 25. attīstības nedēļā, spēj uztvert apgaismojumu un atbildēt uz to ar mirkšķināšanu, bet 29.- 30. grūtniecības nedēļā dzimis bērns uz gaismu spēj atbildēt pat ar zīlītes kontrakcijām. Bet vēl vēlāk (30.- 32. nedēļā) tas ir spējīgs izšķirt vizuālos modeļus | 21 | |
Visizplatītākais traucējums pirms laika dzimušajiem bērniem ir tīklenes asinsvadu bojājumi. Visvairāk tie novērojami bērniem, kas dzimuši pirms grūtniecības 28. nedēļas. Tie var izpausties, piemēram, kā nenobriedušās tīklenes asinsvadu trūkums, ja asinsvadu endotēliju ir ietekmējusi hipoksija, hiperoksija, svārstīgais asins spiediens, acidoze, sepse. Tādā gadījumā tīklene attīstās kā patoloģiskas formas struktūra, kurā mijas vaskularizētās tīklenes zonas ar nevaskularizētiem mezenhimālo šūnu apvidiem. Dažiem pirms laika dzimušajiem zīdaiņiem tīklenes daļas, kura nav vaskularizēta regresē un paliek tikai vaksularizētā tīklene. Tomēr dažiem zīdaiņiem nevaskularizēto daļu šūnas proliferē, spiežot uz vaskularizētajām zonām rada asins izplūdumus, eksudātu, kā rezultātā tīklene tiek izspiesta no acs aizmugures. Ja šim zīdainim acs mugurējā daļā ir paplašināti asinsvadi, lielākajā daļā gadījumu, bērna redze būs bojāta. Ir novērots, ka apmēram 4% bērnu, kas piedzimuši agrāk par 24. grūtniecības nedēļu var būt pasliktināta redze vai pat aklums | 21 | |
Citi vizuāli traucējumi bērniem, kas dzimuši pirms laika ir staru laušanas problēmas, sevišķi miopija, šķielēšana, redzes pavājināšanās (saistīta ar pilnīgi neattīstīto redzes garozu), optiskā nerva atrofija, katarakta un redzes garozas pavājināta attīstība | 21 | |
Literatūra | 22 |
Priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības no 22. līdz pilnai 37. grūtniecības nedēļai, tas ir, līdz 259. dienai. Kā liecina statistikas dati, ar katru gadu to skaits Latvijā un pasaulē palielinās. Priekšlaicīgas dzemdības ir viens no perinatālās mirstības cēloņiem, rada uztraukumus mātei un problēmas bērnam, tādēļ ir ļoti svarīgi laikus novērst tās ierosinošus faktorus un apzināties, kādi veselības traucējumi var būt bērnam, kas dzimis neiznēsāts, lai spētu sniegt pilnvērtīgu aprūpi jaundzimušajam.
Faktori, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības
Cēloņi, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības var būt gan augļa problēmas, gan mātes.
Augļa problēmas, kas izraisa priekšlaicīgas dzemdības:
1)Daudzaugļu grūtniecība;
2)Augļa patoloģija;
3)Nepareiza augļa guļa;
4)Hromosomu aberācijas.
Daudzaugļu grūtniecība.
Daudzaugļu grūtniecība ir grūtniecība ar diviem vai vairāk augļiem. Jo lielāks skaits augļu, jo lielāks risks, ka dzemdības būs priekšlaicīgas. Dvīņu gadījumā katras otrās dzemdības sākas pirms 37. nedēļas. Bērniem ir samazināts svars un var būt orgānu attīstības traucējumi.
Augļa patoloģija.
Priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt palielināts augļa ūdens. Kā arī jebkuras bērna patoloģijas var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, piemēram, spina bifida.
Nepareiza augļa guļa.
Viens no iemesliem, kāpēc ir izveidojusies nepareiza augļa guļa var būt īsa nabas saite, kas var radīt arī priekšlaicīgu placentas atslāņošanos un izraisīt priekšlaicīgas dzemdības.
Nepareizas augļa guļa, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības ir šķērsguļa, guļa, kad bērna sēžamvieta atrodas pret dzemdību kanālu, kājas izstieptas pievilktas pie galvas vai saliektas pie vēdera, kā arī, kad bērna kājas atrodas pretī dzemdes kakla iekšējais atverei- šādā gadījumā nabas saite var ieslīdēt dzemdes kakla iekšējā atverē un bērnam var rasties asins apgādes traucējumi.
Hromosomu aberācijas.
Bērniem, kuru hromosomās notikušas aberācijas, risks dzimt priekšlaicīgās dzemdībās ir palielināts.…
Darbā apkopoti un analizēti priekšlaicīgu dzemdību cēloņi un priekšlaicīgi dzimušo bērnu funkcionālo (orgānu) sistēmu īpatnības, patoloģijas.
- Mūsdienu ģenētikas iespējas dzimuma noteikšanā
-
Narkotisma būtība, cēloņi, mehānisms, sekas, novēršana
Konspekts3 Socioloģija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
- Priekšlaicīgu dzemdību cēloņi un priekšlaicīgi dzimušu bērnu funkcionālo sistēmu īpatnības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Narkotisma būtība, cēloņi, mehānisms, sekas, novēršana
Konspekts augstskolai3
-
Mūsdienu ģenētikas iespējas dzimuma noteikšanā
Konspekts augstskolai2
-
Aizkuņģa dziedzeris. Diabēts
Konspekts augstskolai9
-
Sievietes dzīves periodi, anatomiski fizioloģiskās īpašības
Konspekts augstskolai5
-
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri un hormoni
Konspekts augstskolai4