Preses vēsture Latvijā

Nobeigums.
Žurnālistikas pirmsākumi meklējami jau laikā pirms mūsu ēras, tomēr toreiz tā nosacīti bija profesija. Nav īstas skaidrības, ar kuru laiku datējams brīdis, kad žurnālistika kļuva par profesiju. Jau senajā Romā ik dienu galvenajā publiskajā laukumā – Forumā tika izlikts ar roku rakstīts ziņojums Acta Diurna. Tas uzskatāms par laikrakstu priekšteci, pasaulē pirmo laikrakstu.
Pēc rakstnieka Radiarda Kiplinga (Rudyard Kipling) izteikuma, par žurnālistikas pamatjautājumiem uzskatāmi: “Kas? Kad? Kur? Kā? Un Kāpēc?” – tas nozīmē rast zīmīgāko, atrast lietas, notikuma būtību, noskaidrot un atklāt to.
Pirmie mēģinājumi vērtēt atsevišķus preses izdevumus un publicistu darbu, tika veikti gandrīz vienlaikus ar latviešu žurnālistikas izveidošanos. Turpināja pieaugt arī atsevišķiem preses izdevumiem un publicistiem veltītu grāmatu un brošūru skaits. Vispirms tas sakāms par „Pēterburgas Avīzēm”. Jāatzīmē arī A. Gobas grāmata „Pirmās „Pēterburgas Avīzes” un viņu nozīme tautas atmodas gaitā”, tā tika izdota Rīgā 1929. gadā.

…