Lemjot par formu, kādā produkts tiks pārdots ārzemēs, firmai jāapskata trīs faktoru grupas: 1) mērķa tirgus (tirgi), 2) produkts un tā īpašības, un 3) firmas raksturīgās pazīmes, kā, piemēram, resursi un politika. Lielākajai daļai uzņēmumu galvenais jautājums, kas izšķir pa labu vai sliktu adaptācijai, ir sekojošs - vai ieguvums ir ieguldīto līdzekļu vērts. Lielākajā daļā uzņēmumu, produkta modificēšanas izdevumus iegrožo. Produktu adaptācijas pētījumi norāda, ka lielāko daļu produktu ir nepieciešams piemērot starptautiskam tirgum vienā vai otrā veidā. Izmaiņas parasti skar iepakojumu, mērvienības, etiķetē, produkta īpašības, lietošanas instrukcija un mazākas izmaiņas tiek veiktas logotipā un brendā.
Nepastāv universāls adaptācijas jautājuma risinājums. Daudzas firmas formulē lēmuma-atbalsts sistēmas, lai palīdzētu produkta adaptācijā, un dažas apspriež katru situāciju atsevišķi. Visiem produktiem ir jāatbilst dominējošajiem vides apstākļiem, kurus tirgus neietekmē. Tas attiecas uz tiesiskajiem, ekonomiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem tirgū. Tālākie adaptācijas lēmumi tiek pieņemti, lai vairotu eksportētāju konkurētspēju tirgū. Tas tiek panākts, pieskaņojot konkurējošus piedāvājumus, rūpējoties par pircēja vēlmēm, un sastopoties ar lokālās izplatīšanas sistēmas prasībām.
Tāpat adaptācijas lēmumam ir jābūt novērtētam kā laika un tirgus līdzdalības funkcija. Jo vairāk eksportētāji iemācās par vietējā tirgus raksturlielumiem atsevišķos tirgos, jo vairāk tie spēj konstatēt līdzības un, tā rezultātā, standartizēt mārketinga pieeju, sevišķi līdzīgu tirgu starpā. Šis ieskats tirgū dos eksportētājiem leģitimitāti ar vietējiem pārstāvjiem izstrādāt vienotu izpratni par kopējas standartizācijas pakāpes pārākumu pār adaptāciju.
…
