Pirkšanas lēmuma pieņemšanas process.
1. Apzinājos, ka nāk ziema un man nav atbilstošu apavu, jo vecie jau ir nolietoti. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi secināju, ka armijas zābaki ir vispiemērotākie, jo tie ir izturīgi un ērti, kā arī tajos nesalst kājas. Šis piemērs pieder pie ierobežotā problēmu risinājuma.
2. Diemžēl, attiecīgo preci, kurā katrā veikalā(apavu) nopirkt gan nevarēja. Tāpēc nācās nosākuma noskaidrot tirgošanas vietas. Vienīgais veikals, par kuru dabūju informāciju, ka tur var iegādāties attiecīgo produkciju, bija veikals „Patriots”. (Izlasiju reklāmu makšķernieku gadagrāmatā)
3. Informāciju sīkāk izvērtēju uz vietas veikalā. Informācijas izvērtēšanas objektivitātei traucēja tas, ka nebija alternatīvas pārdošanas iestādes, ar kuru šo varētu salīdzināt. Veikaliņš bija maziņš, bet parocīgi iekārtots. Armijas preču klāsts te tik tiešām bija bagātīgs, bet šoreiz mani interesēja tieši zābaki. Zābaku klāsts te bija liels, un bija iespējams iegādāties gan lietotus pa lētākām cenām, gan jaunus, kuru cena bija uz pusi lielāka. Kā jau vieni veci zābaki jau man bija, tad izlēmu izvēlēties starp jaunajiem, kaut gan cenā dārgākajiem.
4. Izlēmis kuru, jauno vai lietoto, zābaku funkcijas vairāk atbildīs man vēlamajām un atmetot lietotos, sāku pētīt atlases rezultātā atlikušos apavus. Starp atlikušajiem svarīgu lomu spēlēja emocionālais motīvs. Kāpēc pirkt nepievilcīgus zābakus, ja var nopirkt pievilcīgus? Protams, arī izvērtējot vai cena atbilst kvalitātei. Beidzot atrodot sev piemērotus un patīkamus zābakus, gāju tos piemērīt, jo svarīgāks par emocionālo motīvu ir fiziskais motīvs(komforts un ērtības), tāpēc ka ar tiem būs jāstaigā visu ziemu. Atradis apavus, kas atbilst visām manām prasītajām funkcijām, devos tos iegādāties.
5. Manuprāt pirkums ir izdarīts veiksmīgi, defekti precei nav atklājušies. Atmiņā labi palika veikala plašais sortiments un laipnā apkalpošana, ja man kāds jautātu kur var nopirkt atbilstošu preci, es noteikti ieteiktu šo veikalu.
…