Visiem uzņēmumiem ir jāveido savu produku cenas. Cenas ir ļoti dažādas, piemēram, ražotājs veido saviem produktiem ražotāju cenu, bet tirgotājs pieliek uzcenojumu un pārdod to par mazumtirdzniecības cenu, īrnieks uzliek īres maksu, students par mācībām maksā mācību maksu u.c.
Cena ir produkta vērtība naudas izteiksmē, proti, patērgātāja maksa par produkta lietošanas rezultātā iegūto patēriņa labumu.
Cenu veidošanās ir cenu noteikšanas faktoru, principu, metožu un aprēķinu kopa. Cenu veidošanas faktorus iedala iekšējos un ārējos. Cenu veidošana ir tikai viens no mārketinga pasākumiem, kas ļauj īstenot uzņēmuma mērķus. Tāpēc cenu veidošanas koncepcija jākoordinē un ir jāsaskaņo ar produkta raksturlielumiem (kvalitāte, dizains u.c.), produkta sadales kanāliem, pasākumiem produkta virzīšanai tirgū u.c.1
No cenu regulēšanas viedokļa izšķir: brīvas cenas – veidojas brīvi, ņemot vērā tirgus situāciju un citus faktorus; regulējamas cenas – cenu veidošanos kontrolē valsts institūcijas, atbilstoši likumdošanai. No cenu mainīguma viedokļa izšķir: fiksētās cenas – kontraktā ierakstītās cenas, kuras pēc pušu vienošanās mainīt nedrīkst; slīdošās cenas – kontraktā ierakstītās cenas, kuras noteiktos apstākļos pēc pušu vienošanās drīkst mainīt. No cenu pastāvīguma viedokļa izšķir: pastāvīgas cenas – cenas, kurām funkcionēšanās termiņš nav noteikts; pagaidu cenas – cenas, kas funkcionē noteiktā laika periodā (sezonā). No pirkšanas un pārdošanas nosacījuma viedokļa izšķir: līguma cenas – cenas, kuras tiek noteiktas līgumā starp produkta pārdevēju un pircēju; izsoles cenas – cenas, kas tiek noteiktas kontraktā pēc biržas noteikumiem; starpnieka cenas – cenas, kas ietver starpnieka pakalpojumus. 2
Galvenie iekšējie faktori ir: 3
• Uzņēmuma un t. sk. mārketinga mērķi – katram uzņēmumam jānosaka, ko uzņēmums vēlas panākt, pārdodot produktu, kādus mērķus vēlas īstenot. …
