Prasme klausīties pieder pie vissvarīgākajām cilvēka komunikatīvajām iemaņām, droši vien tā pat ir svarīgāka par prasmi runāt. Amerikāņu statistiķi ir saskaitījuši ,ka no tā laika ,ko mēs veltām kontaktiem ar cilvēkiem darbā un mājās ,mēs 9% laika rakstam,16% laika lasām,30% - runājam,45% laika runājam. Amerik. speciālists Jomanss apgalvo ka trešā darba dienas daļa mums paiet situācijās, kad mums ir jāklausās, bet ir noskaidrots ,ka mēs nedzirdam pat ceturto daļu no tā ,kas mums būtu jādzird.
Kapēc?Tāpēc ka tu esi muļķe
-mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam mēs jau iepriekš varam prognozēt to, kas tiks pateikts, mums kļūst garlaicīgi, mēs “ atslēdzamies”.
-Kad mums ko saka, mēs tā vietā ,lai klausītos, pārcilājam savā prātā ,kādu mums vajadzēs dot atbildi;
-Mums stāsta par jaunām idejām, bet mēs nezin kapēc, līdz galam nenoklausījušies, sākam pārdomāt, kā šīs idejas noraidīt, pierādīt, ka tās nederēs.
-Mums vienkārši nepatīk runātājs, mēs klausāmies neuzmanīgi.
-Mēs nesaprotam par ko ir runa ,bet, lai neizskatītos pēc muļķiem, izliekamies ,ka viss ir skaidrs, mājam ar galvu ,ka saprotam, bet tai pat laikā domājam pavisam par ko citu.
Uz klausīšanās efektivitāti atstāj iespaidu arī mūsu fiziskā un psiholoģiskā pašsajūta. Jo diskomforta situācijās cilvēkam ir grūti koncentrēt uzmanību un viņš ir slikts klausītājs.…
