Noslēdzot šo īso apskatu, atzīmēsim, ka Civillikuma panti par netaisnu iedzīvošanos sava partikulārisma dēļ rada prasījumu pamatu konkurenci ne tikai minētās apakšnodaļas ietvaros, bet arī kopsakarā ar līgumu, lietu un deliktu tiesību normām. Dažos gadījumos tas paplašina ieinteresētās personas izvēles iespējas. Tā, ja vienlaikus pastāv priekšnoteikumi gan prasījumam no netaisnas iedzīvošanās, gan īpašuma prasībai, tiesīgā persona var izvēlēties, kuru no tiesiskajiem līdzekļiem pielietot. Ja persona izvēlas prasījumu no netaisnas iedzīvošanās, tad viņai nav jāpierāda savas īpašuma tiesības, jo atprasīt var arī tādu priekšmetu, kas gan ir bijis prasītāja mantā, bet nav bijis viņa īpašumā. Citos gadījumos rodas jautājumi, vai, piemēram, atprasot lietu vai tās vērtību, nepietiek ar atsaucēm uz Civillikuma 870., 871., 874. vai 865.-867.pantu, vai vēl jāpievieno atsauce arī uz 2376.pantu.
F.Švarca un S.Rimšas mācību līdzeklī dotie piemēri dažviet izraisa šaubas, vai nav pārspīlēta nepamatotas iedzīvošanās normu nozīme,. Piemēram, amizants ir piemērs par papagaili, kas regulāri lido uz kaimiņa dārzu un pa vasaru nozog 20 kg tomātu, 5 kg gurķu un vienu ķirbi, līdz ar to radot papagaiļa īpašniekam izdevumu ietaupījumu viņa barošanai (netaisnu iedzīvošanos). Autori norāda, ka notikusi netaisna iedzīvošanās Vācijas Civillikuma 812.paragrāfa pirmās daļas izpratnē.
Latvijā notikušo droši vien traktētu kā dzīvnieka nodarīta zaudējuma atlīdzināšanas jautājumu. Pēc Vācijas Civillikuma 816.paragrāfa netaisnas iedzīvošanās atprasījums esot arī tad, ja noticis šāds gadījums. A patapinājis B savu televizoru. B to pārdevis par 200 eiro. A varot prasīt 200 eiro pēc BGB 816.paragrāfa.323 Latvijā tiktu apskatīts jautājums par to, ka varētu prasīt arī lielāku summu, ja televizors bijis dārgāks (pilnu zaudējumu atlīdzību), un ka Civillikuma 1960.pantā noteiktais līgumiskais pienākums atdot patapināto lietu ir pietiekams pamats zaudējumu atlīdzības prasījumam.
…