P. Bourdieu socioloģiskais virziens līdz šim pastāvējušo socioloģisko virzienu spektrā un pieeju klāstā ir kaut kas jauns. P. Bourdieu savā teorijā tiecas pēc pilnības socioloģisko metožu pielietošanā un objektivitātes secinājumu izdarīšanā. Strukturālisms ir labs ar to, ka veido sabiedrības modeļus, taču šie modeļi ir pētnieksubjektīvā sabiedrību interpretācija. Fenomenoloģija ir laba ar to, ka pēta dispozīcijas individuālā līmenī ņemot vērā kontekstu un vēsturiskos apstākļus, taču fenomenoloģiskā pieeja grūti pakļaujas konceptualizācijai, turklāt novērotais un pētītais tiek analizēts caur pētnieka zināšanu, uzskatu un vērtību prizmu. Bourdieu prāt socioloģiska analīze var būt kvalitatīva un objektīva, ja tiek savienotas šīs divas stratēģijas – mikro un makro, ja etnogrāfija tiek savienota ar statistiku.
Jebkurš no līdzšinējiem socioloģiskajiem virzieniem Bourdieu skatījumā nav pilnīgs. Lielā mērā tie veidoti balstoties uz vēlmi radīt patiesību, nevis atklāt patiesību, turklāt ne vienā no šīm pieejām zinātnieks nav objektīvs, jo pārsvarā netiek ņemti vērā vēsturiskie apstākļi. Lielā mērā šo subjektivitāti ietekmē arī pētnieka pozīcija. Pētnieks ir ieinteresēts atklāt un konstruēt sabiedrību, turklāt pētnieks bieži vien zaudē neitralitāti, pakļaujoties politiskam savas sabiedrības diktātam un vērtību sistēmai.…