Politoloģija – zināšanu kopums par politiku., kas veido speciālo zinātņu un zinātnisko disciplīnu sistēmu, kura pēta politiskās parādības un procesus. Politikas dziļākā jēga- pasargāt sabiedrību no spontāna pašsairuma (entropijas), t. i., jāsaglabājas ir pašai sabiedrībai.
Objekts- sabiedrība- valsts. Politologi pēta kā valsts ietekmē sabiedrību. Sociologi pēta kā sabiedrība ietekmē valsti. Politologi pēta taisnīguma problēmu.
Priekšmets- politika, politiskās attiecības, politiskie procesi.
Konceptuālās prasmes ir visvairāk nepieciešamas valsts vīriem.
1.Politoloģijas tradicionālie un jaunie pētīšanas virzieni, to raksturojums.
Pētniecības jomas – kā nonākt pie varas? Kā noturēt varu? Politika ir tiekšanās pēc līdzdalības varā. Varas stabilitāte. Vara balstīta uz autoritāti , balstīta uz piespiedlīdzekļu izmantošanu. Vara balstīta uz autoritāti.
Tradicionālais ceļš harizmātiskais ceļš racionāli legālais ceļš
Mantojot var iedarboties uz masām iziet cauri visām prasībām,
lai nonāktu pie varas
Vara balstīta uz piespiedu līdzekļu izmantošanu.
3. Politoloģijas jaunās pētniecības metodes, to raksturojums.
Izmaiņas politoloģijas pētniecības metodēs-
1. sāka izmantot citu zinātņu pakalpojumus.
Konkrētie socioloģiskie pētījumi
Sociālā psiholoģija- lai interpretētu norises
Hermeneitika- zinātne par signālu rašanos, attīstību , interpretēšanu.
Signāli – valsts vīru runas, partiju programmas utt. Izmantojot hermeneitiku , tekstu nevar atraut no konteksta ( kad? Kur? Kādā sakarībā? ).…
