1.Politiskā režīma jēdziens un būtība.
Pirms noskaidrot, kādi politisku režīmu veidi pastāv, ir jānoskaidro, kāds ir politiskā režīma jēdziens, ko tas ietver un kāda ir tā būtība. Katra skaidrojošā vārdnīca, enciklopēdija dod savu „politiskā režīma” formulējumu.
Politiskais režīms – „sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtība, ko raksturo valsts varas un pašdarbīgo pilsoņu savstarpējās attiecības.”1
– „valsts formas komponents; valsts varas realizēšanas paņēmienu un metožu kopums, kas raksturo valsts polit. stāvokli.”2
– „politisko režīmu raksturo tas, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota.”3
Kā arī nosakot, kas ir politiskais režīms tiek noteiktas pazīmes, pēc kurām tiek noteikts politiskais režīms kādā no valstīm.
Politikas terminu vārdnīca nosaka, ka politiskais režīms ir atkarīgs no:
1.cik stipra ir pilsoniskā sabiedrība, t.i, cik lielā mērā iedzīvotāji savā sabiedriskajā pašdarbībā labprātīgi, bez sistemātiski organizētās vardarbības (valsts varas) iejaukšanās spēj no¬drošināt apmierinošu savstarpējo attiecību un sabiedrisko procesu norisi.
2.atkarīgs no iedzīvotāju sociālā sastāva stabilitātes, kas ļāvusi izkopt un uzkrāt noteiktajam sabiedriskās pašatražošanās tipam atbilstošas uzvedības normas un pārliecību gan par to ievērošanas nozīmīgumu, gan par to pārkāpēju sabiedriskas sodīšanas nepieciešamību.
3.sabiedrības sociālo grupu vairākuma apmierinošais un savstarpēji samērā līdzīgais eksistences līmenis, kas mazina kārdinājumu pārkāpt pastāvošo sabiedrisko kārtību, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu vai to būtiski uzlabotu.
Izpaliekot šiem nosacījumiem, daudzi sabiedrības locekļi tiecas savās privātajās interesēs pārkāpt pastāvošo sabiedrisko kārtību, un tas kopumā draud ar visas sabiedriskās iekārtas, kas nodrošina sabiedrības atražošanos, sagrāvi. Šo draudu novēršanai sabiedrība vai parasti tās spēcīgākās sociālās grupas rada īpašu sistemātiskas vardarbības mehānismu - valsti, kas ar tai specifiskiem piespiedu līdzekļiem sargā pastāvošo sabiedrisko kārtību un veic sabiedrības svarīgāko procesu pārvaldīšanu noteiktā mijiedarbībā ar pilsonisko sabiedrību un tās institūcijām -sabiedriskajām organizācijām.
…
