Politisko režīmu nosaka, skatoties pēc kādiem principiem:
1)Sabiedrībā tiek sadalīta vara;
2)Cik daudz no tās katram pieder( varas koncentrācija), tas vai vara ir centralizēta vai decentralizēta;
3)Kā un kādā nolūkā vara tiek izmantota;
Pieņemot līdzību, ka ir politiskie aktieri un spēle uz politiskās skatuves, politiskie režīmi ir noteikumi, kas nosaka kādiem aktieriem ir tiesības piedalīties un kā viņiem jārīkojas, lai pie tām tiktu.
Politiskos režīmus vislabāk raksturo divi parametri: valsts un pilsoniskā sabiedrība, ja tā vispār pastāv konkrētajā režīmā. Pilsoniskā sabiedrība ir valsts tieši nepārvaldīta sabiedrības sfēra, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienība. Jēdziens “pilsoniskā sabiedrība” parādās 1789.g buržuāziskās revolūcijas laikā
Demokrātiskā režīmā
valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti, nodrošina sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Valsts gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzpusējas tās iedzīvotāju intereses.
Pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti.
Demokrātiskam režīmam raksturīgs sociālais plurālisms (plurālistiskā demokrātija). Divi galvenās iezīmes, pēc kā tiek analizēta demokrātija ir:
kā nodrošināts uzskatu plurālisms sabiedrībā;
cik lielā mērā pilsoņi iesaistīti politikā.…