Lielbritānija pirms Pirmā pasaules kara tā bija varenākā impērija, bet pēc kara tā zaudēja savu ietekmi. Loida Džordža liberālās partijas noslēdza vēlēšanu savienību ar konservatīvajiem. Šajā laikā premjerministrs ir Loids Džordžs. Parlamentā valdošās partijas ir konservatīvā, liberāļu un leiboristu. Notika haki vēlēšanas. 1918.g. 14. oktobri Lielbritānijā vēlēšanu tiesības piešķir arī sievietēm kuri ir vecāki par 30. gadiem un vīriešiem, kuri ir vecāki par 20. gadiem. 1920.- 1921.g. bija vissmagākā ekonomiskā krīze kādu Lielbritānija bija jebkad pieredzējusi. Bezdarba līmenis divkāršojies divreiz. Tika atzīta Dienvidīrijas patstāvība, 1921. gadā Dienvidīrijas pasludināta par neatkarīgu. Loida Džordža atkāpās un par premjeru kļuva konserativists Bonārs Lovs, kuru pēc tam nomainīja Dž.Makdonalds (1924.g.). Viņš palīdzēja attiecību izveidošanai starp Vāciju un Franciju. Atbalstīja Tautu Savienības izveidošanu. Nodibināja diplomātiskas attiecības ar PSRS.
Pēckara periodā Francijas un Vācijas attiecības sasniedza maksimālo drošību. Pēc 1918. gada bija acīmredzams, ka Francija ir uzvarējusi Vāciju gan politiska gan militāra jomā.. Franciju nomocīja saimnieciskās un sociālās problēmas. 1919. gadā labējo un centra partiju savienība – Nacionālais bloks, ieguva vietu parlamentā. 1923. gadā Francijā notika finanšu krīze, kuru bija iespējam pārvarēt tikai ar ASV un Lielbritānijas palīdzību. Francija ir okupējusi Rūras apgabalu un kontrolējusi to industriju, līdz ar to ASV un Lielbritānija nevarēja samierināties ar tādu situāciju, jo viņi ir baidījusies, ka Franciju iegūs monopola lomu.. …
