Politiski ģeogrāfiskie procesi mūsdienu pasaulē

1. Kas ir pamatā tam, ka pasaules valstis Zemes telpiskajā struktūrā mēdz pieskaitīt dažādiem vēsturiski ģeogrāfiskiem reģioniem vienlaikus? Cik lielā mērā šo var attiecināt uz Latviju?
Pasaules valstis var iedalīt dažādos vēsturiski ģeogrāfiskos reģionos vienlaicīgi, jo reģiona konceptu var mainīt paši cilvēki. Kā piemēru var minēt Grieķiju, kas pieder pie R-Eiropas, pat ja pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma atrodas Viduseiropā- izņēmums novietojuma ziņā. Uztveri par dažadiem reģionu dalījumiem ietekmējuši vēsturiski dalījumi kopā ar ģeogrāfiskiem u.c. faktoriem. Ar Latviju varētu sasaistīt A-Eiropas reģiona dalījumu, pat ja Latviju pieskaita pie Z-Eiropas, par ko liecina tas, ka Latvija ir atzīta kā viena no ANO Ziemeļeiropas valstīm. Par A-Eiropu mēdz uzskatīt visas vēsturiski sociālistiskās valstis jeb bijušās Padomju Savienības valstis- politiskā ietekme.
2. 20.gadsimta otrās puses tendence bija strauja politiskās kartes izmaiņu dinamika – radās liels skaits jaunu subjektu, tomēr ne visiem politiskiem jaunveidojumiem ir/bija pilna suverenitāte. Kā to saprast? Kas nosaka un ietekmē šādus apstākļus?
20.gs. otrajā pusē varēja novērot 2. pasaules kara ietekmi un sekas. Daudzas teritorijas, valstis tika pakļautas lielvalstīm, piem. Latvija bija PSRS sastāvā kā Latvijas PSR- viena no republikām. Ne visiem politiskiem jaunveidojumiem bija pilna suverenitāte- Latvija šajā laika periodā formāli bija kā suverēna valsts, tomēr tā tāpat bija ierobežota un kontrolēta no Padomju Savienības puses. …