Politiskās varas organizācijas formas

Politiskā sistēma vai režīms ir plašs termins, kas apzīmē ne vien tos varas mehānismus, ko īsteno valdība un valsts vara kopumā, bet arī valsts procesus un tās struktūras, caur ko tiek ietekmēta plašāka sabiedrība. Būtībā politiskā sistēma ir sociālās sistēmas subsistēma.
Politisko sistēmu klasifikācija ir nepieciešama diviem nolūkiem. Pirmkārt, tā palīdz salīdzināt dažādus politisko režīmus u valstu iekārtas. Otrkārt, tas palīdz mums novērtēt dažādu politisko sistēmu efektivitāti. Kopš Aristoteļa laikiem, tie, kas mēģina saprast pastāvošos politiskos režīmus, labprāt cenšas “uzlabot” pārvaldes formas, nevis izprast tās. Šādi ideālas valsts vai pat utopijas meklējumi ir lasāmi tādos darbos, kā Platona “Valsts” vai Tomasa Mores “Utopija” u.c. Teju visiem politisko sistēmu klasifikācijas modeļiem ir savas ēnas puses, proti, pastāv tendence visu pārlieku novienkāršot.
Visietekmīgāka politisko iekārtu klasifikācijas sistēma ir Aristoteļa (4. gs. p.m.ē.) veidotā. Aristoteļa klasiskais formulējums par politiskās sistēmas kā tādas rašanās cēloni skan sekojoši: “Cilvēks pēc dabas ir valsti veidojoša būtne!”1Aristotelis uzskatīja, ka tikai poliskas (mūsdienu izpratnē valstis) garantē autarhiju (pašpietiekamību, neatkarību). Tā ir veidota balstoties uz 158 tālaika grieķu polisu analīzi2. Aristotelis uzskatīja, ka varas formas var iedalīt uzdodot divus jautājums ”Kas valda?” un “Kas no šīs valdīšanas gūst labumu?”. Vara, viņaprāt, var būt viena, dažu vai daudzu cilvēku rokās. Taču katrā no šiem gadījumiem, vara var valdīt gan savās, gan sabiedrības interesēs, tādēļ viņš radīja savu sešu formu jeb triju “taisnīgu” un triju no “taisnīgajām” ģenerētu modeli.…