Latvijā jaunlatviešu kustības radītā nacionālisma un līdz ar to latviešu nācijas sākumu var datēt ar 19.gs.vidu. Tātad kā apzināta vienība latviešu nācija ir apmēram 150 gadus veca. Vēsturiski latviešu nācija, tāpat kā vācu nācija un tās ietekmē arī citas Austrumeiropas nācijas, ir radusies kā etniski definēta kultūrnācija. Latviešu nācija pastāvēja jau vairākus gadu desmitus, pirms radās Latvijas valsts un pirms vispār latviešu nācijas sabiedriski politiskie spēki sāka domāt par savu valsti. Kopš Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gadā vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par attiecībām starp latviešu nāciju un Latvijas valsti. Taču līdz šim atbilde ir bijusi viennozīmīga – latvieši ir tīri etniska nācija. No šīs nostādnes izriet loģisks secinājums, ka Latvija ir daudznacionāla valsts – ar latviešu valstsnāciju un etniskām minoritātēm.
3.Kā vērtēt pirmos 10 Latvijas neatkarības gadus politiskās nācijas veidošanās procesā?
Kopš valsts atjaunošanas 1990.gadā nākusi klāt viena skaitliski ļoti nozīmīga grupa – nepilsoņi. Šodien jaunā situācija, Latvijā dzīvojošo cilvēku sociālā sašķeltība divās līdz trijās lielās grupās – latviešos, nacionālās minoritātēs un nepilsoņos – ir radījusi nepieciešamību atjaunot diskusiju par latviešu nācijas pašizpratni.
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka pie tāda nepilsoņu skaita, kāds pašreiz ir Latvijā, naturalizācijas gaita ir pārāk lēna. Apstāklis, ka nepilsoņi veido tik ievērojamu sabiedrības daļu, bieži tiek vērtēts kā sabiedrību destabilizējošs faktors.
Tāpat izskan viedoklis, ka tās ir likumsakarīgas, adekvātas sekas tiem nosacījumiem, kādi ir izveidojušies sabiedrībā, kurus lielā mērā nosaka valdības politika.
…