Politiskās ekonomikas priekšmets un metode. Politiskās ekonomijas kategorijas un likumi. Pamatpretruna ekonomikā

Ilggadējas un daudzveidīgas vēstures dēļ ekonomikas pamat definīcija nav iespējama. Tomēr visām definīcijām ir kaut kas kopīgs un tāda vairāk abstrakta un plaša ekonomikas definīcija varētu skanēt apmērām tā: „Ekonomika – zinātne, kas pēta saimniecisko subjektu izvēli, lai, izmantojot ierobežotus resursu, sasniegtu maks. vajadzību apmierināšanas līmeni.”1

Jāpiemin, ka jēdzienam ekonomika latviešu valodā ir divējādas nozīmes. Tā ir sociāla zinātne, kas pēta to, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā. Angļu valodā šādā ekonomikas izpratnē lieto jēdzienu Economics. Ar ekonomiku saprot arī saimniecību vai tautas saimniecību (arī tautsaimniecību). Šajā nozīmē ekonomika apzīmē sabiedrības aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu.2

Lai pastāvētu prece vai pakalpojumi ir jārisina savstarpēji saistīti ekonomikas pamatjautājumi: ko, cik, kā un kam ražot. Sabiedrība pieņem lēmumus balstoties uz tradīcijām, saskaņā ar kurām cilvēki no paaudzes uz paaudzi atkārto jau sen pieņemtus lēmumus. Lēmumus var pieņemt centralizēti vai decentrelizēti, kā to dara atsevišķas apakšvienības- mājsaimniecības, firmas, saņemot informāciju ar tirgus mehānisma starpniecību. Viens no jautājumiem ir cik ražot. Informācija par cenu līmeni ir iegūstama ar tirgus starpniecību, kas signalizē par preču trūkumu vai pārpalikumu.…