Nav viennozīmīgas ekonomikas definīcijas, pateicoties garai un daudzveidīgai vēsturei.
Vispārīgā definīcija norāda, ka politiskā ekonomika ir politikas un ekonomikas savstarpējā mijiedarbība. Patiesībā tā neatklāj, ko īsti tā pēta. Lionela Robbina pati populārākā definīcija skan šādi: „Ekonomika ir zinātne, kas pēta cilvēka uzvedību kā attiecības starp mērķiem un resursu ierobežotība nozīmē, ka tiem ir alternatīvi pielietojumi.” Ja ekonomika nozīmē ierobežoto resursu optimālu izmantošanu, politiskā ekonomija sākas ar lēmumu pieņemšanas politisko dabu un skaidro, kā politika ietekmēs sabiedrības ekonomiskās vajadzības. Tā noskaidro likumus, kas nosaka ražošanu un materiālo vērtību sadali dažādās sabiedrības attīstības pakāpēs. Politiskā ekonomija kā zinātne uzplauka tad, kad cilvēki sāka uzdot sev jautājumu par to, kā politiskās norises un dažādi politiskie procesi ietekmē ekonomiku.
Ekonomikas teorijas galvenā pretruna ir tāda, ka sabiedrības vajadzības, to attīstība ir praktiski bezgalīgas un neierobežotas, bet resursi vajadzību apmierināšanai ir izsmeļami jeb citiem vārdiem sakot - ierobežoti. Sabiedrība tiek iedalīta plašā nozīmē kā valstis, jurisdikcijas, firmas, sociālās grupas un citas organizācijas. Ekonomistiem jāizprot ne tikai ekonomiskie modeļi, bet jāizprot politika, interese, konflikti, aizraušanās - sabiedriskās dzīves būtība.1
…