Varas veidošanas un dalīšanas process, varas resursu izvietojums sabiedrībā un to izmantošana dažādo vērtību (materiālo, kultūras u.c.) sadalē- tās ir politikas pamatproblēmas. To skaidrojumā svarīga nozīme ir politiskā režīma jēdzienam, kura ietvaros politiskie procesi tiek analizēti plašākā kontekstā – kopsakarā ar daudzām citām sabiedrības dzīves parādībām, ar indivīda vai visas sabiedrības un varas institūciju attiecībām, ar brīvības un vienlīdzības faktisko realizēšanos.
Analizējot politisko režīmu, vispirmām kārtām mūs interesē, pēc kādiem principiem sabiedrībā ir sadalīta vara, cik daudz no tās katram pieder, kā un kādā nolūkā tā tiek izmantota.
Politikas zinātnē politiskā procesa dalībniekus mēdz dēvēt par politiskajiem aktieriem un pašu politisko procesu – par politisko spēli uz politiskās skatuves. No šā viedokļa raugoties, politiskais režīms ir noteikumi par to, kādiem aktieriem ir dota iespēja piedalīties politiskās spēles dažādajās lomās un kā viņiem jārīkojas, lai pie tām tiktu. Šie noteikumi ir ietverti attiecīgās sabiedrības likumos, politisko institūtu uzbūves principos, politiskajā kultūrā un tradīcijās.
Lai sekotu politiskajai spēlei un noteiktu tajā pastāvošā politiskā režīma attīstības tendences, mums vispirms ir jāizpēta šās spēles noteikumu ansamblis. Kas šos noteikumus izstrādā, un kas par tiem vienojas? Pa kādiem ceļiem ir iespējams tikt pie varas lomām? Kāda ir lēmumu pieņemšanas procedūra, un kā tiek atrisināti politisko aktieru konflikti? Pēc kādiem kritērijiem atsevišķus aktierus izslēdz no spēles? Utt.…