Politisks process, caur kuru formējas mūsu vērtības, viedoklis un mūsu attiecība pret politiku saucas politiskā socializācija. Politiskā kultūra tas ir orientāciju paraugs, kurš māca cilvēkus kā viņiem ir jāattiecas pie politiskajiem objektiem( valsts, konstitūcija, partijas). Politiskā kultūra ir izteikta vērtībās, simbolos un mūsu ticībā. Politiskā socializācija tas ir produkts, kuru mēs iegūstam caur mācībām un pieredzi.
Izdala 2 politiskas socializācijas veidus: 1. Radikāļi un marksisti uzskata, ka valdošas klases idejas ienāk sabiedrībā, un tie klasi kuri no viņiem ir atkarīgi tikai pieņem viņu idejas par bagātības un resursu izdalīšanu. Tas ir politiskas socializācijas process, kurš izpaužas kā ideoloģiska dominante. No šī viedokļa socializācijas process ir atzīmēts, ka apdomāts un iepriekš paredzēts; 2. 1950. – 1960.g.g. socializācijas revolūcijas ietekmēja uz otro socializācijas veida formēšanu. Uz cilvēku ietekmēja apkartēja sociāla vide, un pētnieki vēršas pie tās vides lai izskaidrotu cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību. No viņu viedokļa socializācija ir tipiski nesaplānota un neoficiāla. Šis veids lielākā mērā darbojas ar ģimenes palīdzību un noformē cilvēka uzskatus jau bērnībā, kad cilvēks ir kā Pandoras kaste un tikai gaida lai viņam dotu informāciju. Tāpēc politiskā socializācija šeit ir paradīta kā vērtību un ticības pārnākšana no vienas paaudzes citā. Šī socializācija ir paradīta kā stabilitātes un sociālas vienotības faktors.
Sabiedrības un publiskai viedoklis pamatojas uz politiskām vērtībām. Šīs vērtības caur informāciju cilvēki iegūst jau bērnībā. Ģimenēs cilvēki apgūst savu pirmo informāciju. Sākas savu uzskatu noformēšana. Maršāls Macluhans( Marshall McLuhan 1911. – 1980.g.g), izdala 5 aģentus, kuri palīdz mūsu viedoklim un uzskatiem noformēties, tie ir: ģimene, izglītība, reliģija, masu mediji, valsts. Protams, ka sākumā mēs nevis mācāmies, bet tikai uzzinām, pēc tam var būt neapzināti, mēs paši noformējam savu viedokli. …
