Politiskā doma renesanses laikmetā

Sociālā kontrakta galvenā ideja Hobsa darbā ir tā, ka indivīds labprāt atdod daļu no savām brīvībām, lai pretī saņemtu drošību un aizsargātību. Ja cilvēks vēlas būt aizsargāts, tam ir jāpieņem šis kontrakts.
Savukārt Džons Loks mācībā par valsts varu un tiesībām attīstīja ideju par pāreju no dabiskā uz pilsonisko stāvokli un uz valsts pārvaldes formām. Pēc Loka ieskatiem, valsts uzdevums ir ,,saglabāt ar darba palīdzību iegūto brīvību un īpašumu, tāpēc valsts vara nedrīkst būt patvaļīga’’.10 Loks to iedala likumdošanas, izpildu un savienības, federatīvajā varā. Sabiedrību skatīja, veidojot savu dabisko tiesību teoriju. Dabiskā stāvoklī visi cilvēki ir brīvi, vienlīdzīgi un viņiem ir tiesības uz īpašumu. Sākotnējā stāvoklī cilvēki dzīvoja saskaņā ar ,,dabiskajiem likumiem”, bet ar laiku sāka tos pārkāpt un tad ,,dabiskais stāvoklis” pārvērtās par ,,karastāvokli”.11 Baiļu pārņemti un visu laiku apdraudēti, cilvēki savstarpēji vienojās, lai saglabātu dzīvību, brīvību un mantu. Valsts izveidošanas nolūks ir brīvības un īpašuma saglabāšana. Valsts vara nevar dibināties uz patvaļu, tāpēc tā izdod likumus, soda tiesību pārkāpējus un aizsargā pilsoņus pret uzbrukumiem no ārienes. Valsts vara iedalās likumdevēja varā, izpildvarā un savienības jeb federatīvajā varā. Likumdevēja varai un izpildvarai ir jābūt stingri norobežotai. Ļaunprātību gadījumā likumdevēja varai var atņemt mandātu, bet, ja izpildvara kļūst despotiska, patvaļīga, tad tauta pret to var sacelties.12
…