Politikas teorijas aizsākumi

Vārds „politika” radies no grieķu vārda „polis”, kas tulkojumā no Seno Grieķu valodas nozīmē antīko pilsētvalsti. Polisa bij vieta, kas Senajiem Grieķiem bij nozīmīgs centrs. Polisās galvenokārt norisinājās visa sabiedriskā dzīve. Ja cilvēks tika izslēgts no polisas, tas nozīmēja pilnīgu nolemtību un izstumtību, jo Antīkajā pasaulē prakstiski nebij iespējams izdzīvot vienam pašam. Arī doties uz citu polisu bij liels negods, jo tādu, kas noziedzies vienā polisā, diez vai pieņemtu kādā citā.
Polisa bij tā vieta, kur attīstījās un veidojās pati pirmā politiskās filosofijas forma- antīkā filosofija. Senie Grieķi ar savu skaidro un dziļo prātu, spriežot par polisas jautājumiem, radīja priekšnosacījumus veselai, jaunai, politiskajai kultūrai.
No Antīkās kultūras mantojumiem, kas saglabājušies vēl līdz mūsdienām ir tādi pasaulslaveniem Antīkās pasaules domātāju darbi kā Platons, Aristotelis, Sokrats. Lai arī Sokrats savā mūžā nebij uzrakstījis vienu filosofisku darbu, viņš dalījās savā viedoklī klīstot apkārt pa Atēnām un daloties savās domās, pieredzē, idejās, kas rosījās viņā prātā.
Senā Grieķija radīja politikas teoriju, kas veidoja arī tiešās demokrātijas modeli. Šis demokrātijas modelis galvenokārt bija tendēts uz to, ka tauta aktīvi līdzdarbojas valsts pārvaldes politikā. Grieķi indentificēja sevi ar savu polisu. Meklēja visu, kas palīdzēja viņu personības attīstībai un izkopšanai, gan no morāles principiem, gan politiskā aspekta. Visas Seno Grieķu domātāju idejas, kas ietvēra gan sociālpolitiku, gan zinātniskās domāšanas struktūru, viss šis lietu kopums kalpoja, kā aizsākums, tam, ko mēs tagad pazīstām kā antīko, klasisko politisko filosofiju.
…