Izpratne par politikas dabu, tās funkcijām sabiedrībā, izpratne par dažādām politiskajām sistēmām un režīmiem, par varas būtību un demokrātijas pamatprincipiem sastāda zināšanu pamatbāzi, lai cilvēki pilnvērtīgi un aktīvi spētu iesaistīties valsts sabiedriski – politiskajos procesos.
Sabiedrības politiskā dzīve ir ļoti daudzpusīga un to pēta dažādas politiskās disciplīnas:
1.Politiskā socioloģija (pēta savstarpējo mijiedarbību starp sociālo iekārtu un politiskajām institūcijām, izmantojot g.k. socioloģiskās metodes – anketēšana, intervija, statistiskās metodes u.t.t.),
2.Politiskā psiholoģija,
3.Politiskā vēsture (pēta politisko uzskatu un institūtu vēsturi, kas eksistējuši dažādos vēstures periodos, izmantojot vēsturisko metodi, kas ir izzināšanas pamatmetode),
4.Politiskā ģeogrāfija,
5.Politoloģija (pēta politiku no tās dabas, īpašību un iekšējo likumsakarību skatupunkta).
Politika visām šīm disciplīnām kalpo kā vispārējs izpētes objekts. Tomēr tajā pat laikā katra no šīm disciplīnām izdala savu politiskās sfēras paskaidrošanas priekšmetu, izvēloties atbilstošas metodes.
Jau kopš Makjavelli laikiem politika tiek skatīta kā patstāvīgs cilvēku darbības lauks ar saviem principiem un likumiem, kas atšķiras no, piem., ekonomikas principiem un likumiem. Tomēr tajā pat laikā politikas izpratne ir daudzpusīga, kas izskaidrojams ar pašas politiskās realitātes daudzšķautnību. Ir dažādi viedokļi, kā identificēt politiku kā tādu. Piemēram, dažkārt pie politiskām pieskaita jebkādas varas attiecības – gan ģimenes, gan administratīvās. Sākotnēji gan izpratne par politiku saistījās ar valsti, valsts uzbūvi, varu un sabiedrisko lietu pārvaldi ar publisko valsts institūtu un noteiktu normu palīdzību (vārds politika radies no grieķu polis – pilsētvalsts vai sabiedriska iekārta). No vēstures atceramies grieķu polisas.
…