Nodarbošanās ar valsts (res., sabiedrības) pārvaldi, kas pēc sava satura nav nekas cits kā sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva to ietekmēšana. Politikas augstākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kā pašatražošanās nosacījuma funkcionēšanu, pasargāt to no sairuma sabiedrības locekļu pretrunīgu interešu sadursmju rezultātā. Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības locekļu (sociālo grupu, šķiru) intereses, tomēr tai jārespektē arī pārējie sabiedrības slāņi un visa sabiedrība kopumā. Aizejot bojā vai degradējoties kādai sabiedrības daļai, izjūk visas sabiedrības funkcionēšanas dinamiskais raksturs, tieši apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. Tāpēc sociāli (šķiriski) determinētais jebkuras sociālās grupas politiskais raksturs savienojas ar kopsabierisko. Politiku var uzskatīt par sabiedrības antrietropisko (pretsairuma) darbību. Tā kā dažādiem politikas dalībniekiem sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumos ir atšķirīgas pozīcijas un intereses, politikas subjektu starpā noris politiskā cīņa ar savu interešu īstenošanu. Svarīgs panākumu faktors šajā cīņā ir vara, tāpēc politiskā cīņa parasti savijas ar cīņu par varu un pati politika bieži tiek pārprasta kā vienīgi cīņa par varu, kaut gan vara ir tikai viens no politikas īstenošanas līdzekļiem.…