Politiskās sistēmas jēdziens ietver sevī noteiktas likumsakarības valsts politiskajā dzīvē. Tas nozīmē, ka jebkuram politiskam lēmumam ir savs sākotnējs impulss (ideja, vēlme, nepieciešamība, utt.), kas nonāk dažādās instancēs, kur tiek pieņemti lēmumi. Turklāt pieņemtie lēmumi savukārt var ietekmēt sākotnējā impulsa veidošanos.
Notikumi vienā politiskās sistēmas posmā ietekmē cilvēku rīcību citos politiskās sistēmas posmos. Politisko sistēmu veido savstarpēji saistītas politiskās institūcijas.
Lai aptvertu valsts pārvaldes atbilstības pakāpi, tika ieviests politiskās sistēmas tipu jeb politiskā režīma jēdziens. Tas raksturo apstākļus un noteikumus, pēc kuriem faktiski darbojas visi politiskās sistēmas elementi: valdība, parlaments, partijas, interešu grupas, tiesas, utt. Visbūtiskākais politiskā režīma rādītājs ir attiecības starp valsti un pilsonisko sabiedrību.
Pastāv vairāki politisko režīmu iedalījumi. Izšķir trīs nozīmīgākos politisko sistēmu tipus: demokrātiskā, autoritārā un totalitārā sistēma.
1. Politisko sistēmu klasifikācija.
Politiskā sistēma tiek aplūkota politoloģiskā aspektā, t. i., kā suverēna, pati par sevi pārvaldoša cilvēku kopība. Politisko sistēmu elementi ir politiskās dzīves subjekti- cilvēki, sociālās grupas, šķiras, slāņi- viņu izveidotās valstiskās un nevalstiskās pašdarbīgās organizācijas, politiskās izturēšanās normas- tiesības un morāle, politiskās idejas, uzskati, sabiedriskā doma un noskaņojums. Politisko sistēmu raksturo gan tas, no kādiem elementiem tā sastāv, gan arī tas, kādas ir šo elementu attiecības. Likumība ir politiskās sistēmas princips, pēc kura sabiedriskās izturēšanās augstākā norma ir likums, kas visiem ir vienlīdz obligāts. …
