Kas ir politika?
Politika ietver dažādus elementus : valsti, sociālo grupu intereses, konfliktu risinājumus, varu un daudz ko citu , ko vispirms mēdz pamanīt politikā. Tomēr atsevišķos gadījumos tā var īstenoties arī bez kāda no šiem elementiem vai pat bez vairākiem no tiem. Tātad tie ir svarīgi, tomēr nav būtiski, t.i. nav tādi , bez kuriem politika zaudē savu būtību.
Ar pārvaldīšanu saprot mērķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu. Ar darbības priekšmetu te domāta jebkura pasīva . ar savu apziņu un gribu neapveltīta parādība , objekts , uz ko ir vērsta subjekta apzināta aktivitāte. Tātad pārvaldīšana satur, pirmkārt, apzinātu tiekšanos uz kādu noteiktu mērķi un, otrkārt, paredzētā rezultāta – ietekmējamā priekšmeta kustības –iestāšanos. Ši kustība var būt arī nemanāma vai pat šķietami neesoša, ja pretēji dažādu spēku iedarbībai mērķtiecīgi tiek novērstas priekšmeta nevēlamas izmaiņas.
Kāpēc politika ir vajadzīga?
Ir nepieciešama kāda pāri atsevišķiem indivīdiem stāvoša sakārtotība , kas regulētu viņu sabiedrisko izturēšanos visas sabiedrības mērogā. Šo uzdevumu pilda politika.
Te arī parādās politikas dziļākā jēga – pasargāt sabiedrību no spontāna pašsairuma ( entropijas ).
kas ir politikas objekts?
meklējot politikas ietekmes priekšmetu, loģiski būtu nosaukt sabiedrību, ar to saprotot pašpietiekamu sevi atražojušu cilvēku kopību. Tomēr sabiedrība ir tik plaša , daudzpusīga, jutekliski netverama, vienīgi teorētiskajā abstrakcijā iedomājama parādība , ka pārvaldošā cilvēka -politiķa tiešā mērķtiecīga un efektīva iedarbība uz to kopumā liekas neiespējama vai vismaz neizdibināma.
Politikas struktūra.
Politikas horizontālajā struktūrā izdalāmas sabiedriskās dzīves nozares , kurās notiekošos procesus tiecas regulēt politiķi. Šo nozaru skaits ir atkarīgs no tā, cik detalizētas ir politikas izzinātāja intereses. Tādējādi politikas struktūra kā nozares izdalās ārpolitika un iekšpolitika. Ārpolitikā, to tuvāk aplūkojot, saskatāma, piemēram, militārā, ekonomiskā, diplomātiskā nozare.
Vertikālajā politikas struktūrā saskatāmi arī augstākie , pārvalstiskie politikas līmeņi – starpvalstiskais , reģionālais , kontinentālais un pats augstākais , globālais - , kuru nozīme arvien pieaug, attīstoties cilvēku ražotājspējām un savstarpējai satiksmei. Politikas vertikālās struktūras galvenā problēma ir visu līmeņu sabiedrības struktūrvienību interešu savstarpējās saistības ievērošana un nepieciešamība harmonizēt to pārvaldīšanu.
…
