Visas sabiedrības tiek pakārtotas un organizētas attiecīgi uz ekonomiskās bāzes. Sabiedrības saimnieciskums ir sistēma, ar kuras palīdzību labumi un pakalpojumi tiek ražoti, piedāvāti/sadalīti un patērēti. Tas kā ekonomiskā struktūra tiek organizēta sabiedrībā rada krasas atšķirības ne tikai darba veikšanas metodēs, bet arī visā šīs sabiedrības cilvēku dzīves pieredzē. Par lielu lēcienu uz priekšu varētu nosaukt industriālo revolūciju. Industriālā revolūcija dod iespēju izaugsmei post-industriālajām sabiedrībām – attīstot ekonomisko sistēmu ar tālejošām sekām sabiedrības organizēšanā. Agrāro sabiedrību attīstība sekoja pēc tehnoloģiju attīstības, kas ļāva cilvēkiem paplašināt pārtikas ieguvi un pāriet no vienkāršotās mēdīšanas un ievākšanas metodes uz daudz lielāka mēroga ražošanu. Industrializācijas sākumu parasti datē ar 18.gs vidu Eiropā un vēlāk arī visā pasaulē. Industriālā revolūcija veica neskaitāmas izmaiņas rietumu ekonomiskajās sistēmās, kopš tās tika orientētas uz produkcijas ražošanu lielākai auditorijai/masām. Industriālā revolūcija veicināja rūpnīcu izveidi, kas izraisīja cilvēku migrācijas uz tām vietām, kur varēja iegūt darbu. Mēs vēl joprojām dzīvojam sabiedrībā, kas lielā mērā industriāla, bet no tās izriet citas sabiedriskās organizēšanas forma – post-industriāla sabiedrība.…