Polimēru novecošana

POLIMĒRU VECOŠANA
Polimēru vecošana ir fizikāli-ķīmisko procesu kopums, kas noris polimērmateriālos
tos uzglabājot, pārstrādājot un ekspluatējot un kas saistīta ar īpašību pasliktināšanos, parasti
mehānisko un elektrisko.
Cits definējums - polimēru vecošana ir process, kad dažādu faktoru iedarbības
rezultātā izmainās polimēra sastāvs un struktūra.
POLIMĒRU KLASIFIKĀCIJA NO DESTRUKCIJAS VIEDOKĻA
Ķīmiskās izmaiņas, kādas noris polimēru destrukcijas laikā, nosaka:
polimēru ķīmiskais sastāvs un uzbūve (struktūra).
Ņemot vērā polimēru struktūru un tās ietekmi uz destrukcijas procesiem, polimērus klasificē
(skat. 9.1.shēmu):
1) pēc izcelsmes:
a) dabas polimēros (9.1.zīm.):
augu (celuloze),
dzīvnieku (vilna),
kukaiņu (šellaks) izcelsmes.
Visi dabas polimēri galvenajā ķēdē bez oglekļa atoma satur heteroatomus - O, N u.c.
b) sintētiskos polimēros (9.2., 9.3.zīm.).
2) pēc elementārvienības (monomēra) galvenajā ķēdē:
a) homopolimēros (veido vienādas uzbūves monomēri),
b) kopolimēros (veido vairāki dažādas uzbūves monomēri).
3) pēc ķīmiskajiem elementiem galvenajā ķēdē:
a) oglekļa (karbo-) ķēdes polimēros (galveno ķēdi veido
tikai oglekļa atomi) ar samērā vienkāršu struktūru,
b) heteroķēdes polimēros (bez oglekļa ķēdē ir citu elementu
atomi - O, N u.c.), kuru struktūra ir komplicēta.
…